Daugpiļs

Daugovpiļs
	— Republikys mīsts —
Karūgs	Gerbs
	Daugovpiļs
Koordinatys: 55°52′30″N 26°32′08″E / Koordinatys: 55°52′30″N 26°32′08″E /
Pluots	72,5 km²
Dzeivuotuoju sk. (2016)	95467
Bīzeiba	1317,1 dz./km²
Īstateits	1275 godā
Mīsta tīseibys	nu 1582 goda
Posta iņdeksi	LV-54(01-65)
Teiklavīta	www.daugavpils.lv

Daugovpiļs aba Daugpiļs (latvīšu: Daugavpils) irā mīsts Latgolys dīnavydūs pi Daugovys, Latvejā. Pats lelais mīsts Latgolā, ūtrais pa lelumam mīsts (piec Reigys) Latvejis Republikā. Latgolys regiona ekonomiskais i vuiceibys centrys, vīns nu diveju (sūpluok Rēznis) golvonūs Latgolys kulturys centru.

Pasaukys[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugovpiļs — vītejuos baltu volūduos (latgaļu, lītaunīku) tradiceigai lītuota senejuo mīsta pasauka.

Dynaburgs — Daugovpiļs mīsta oficialuo pasauka nu XIII da XIX g., cālusēs nu vuocīšu volūdys.

Ar vuordu Dünaburg vuocīšu volūdā viesturis olūtūs suokta apzeimuot myurine piļs, kuru Livonejis ordyna magistrys Ernsts fon Ratsenbergs (Ernst von Ratsenberg) 1275 g. pastateja latgaļu piļs Naujinis vītā i kuru īskaita par Daugovpiļs mīsta suokom.

Dynaburga vuords vuocīšu volūdā, taipoš cytuos volūduos (puoļu: Dyneburg, krīvu: Динабург) Daugovpilei apzeimuot oficialai lītuots da poš 1893 g., kod cara vaļdeiba mīsta puorsauce par Dvinsku (Двинск), a runuvolūdā – vēļ i XX gs. suokuos.

Borisoglebskys (krīvu: Борисоглебск) — laiceiguo Daugovpiļs pasauka nu 1656 da 1667 g.

Daugovpiļs tai puorsauce piec tuo, kod 1656 g. jū aizjēme Krīvejis cars Aleksejs Mihailovičs. 1667 g. Krīveja atdeve Daugovpili atpakaļ Puolejai, i mīstam otkon atjaunynuota pyrma tuo bejušuo pasauka – Dynaburgs (puoļu Dyneburg nu vuocīšu Dünaburg).

Cytys pasaukys:
Oficialuo pasauka latvīšu volūdā – Daugavpils.

Pasauka cytuos volūduos:

latgaļu: Daugovpiļs
latgaļu: (poetiskuo pasauka) Dveiņuva
lītaunīku: Daugpilis
krīvu: Даугавпилс, Двинск
boltkrīvu: Даўгаўпілс; Дзвінск
puoļu: Daugavpils, Dyneburg
vuocīšu: Daugavpils, Dünaburg
igauņu: Väinalinn
suomu: Väinänlinna

Viesturiskuos i sūpluokuos pasaukys:

jidišā — דענענבורג (Denenburg)
krīvu — Борисоглебск
puoļu — Dźwińsk; Dzwinów

Geografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Vīta i reļjefs[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugovpiļs irā Latgolys dīnavydūs, pi leluokuos Latgolys upis — Daugovys, natuoļ nu Lītovys i Boltkrīvejis rūbežu.

Daugovpiļs geografiskuos koordinatys:

55° 53′ 0″ N (55,883333° N), 26° 32′ 0″ E (26,533333° E)

Atostumi nu Daugovpiļs:

Lītovys rūbežs – 25 km;
Boltkrīvejis rūbežs – 33 km;
Aglyuna — 52 km;
Preili — 58 km;
Leivuons — 61 km;
Rēzne — 90 km;
Krīvejis rūbežs — 120 km;
Viļne — 214 km;
Viļnis gaisūsta — 219 km;
Reiga — 229 km;
Reigys gaisūsta — 232 km;
Minskys — 250 km;
Vicebskys — 250 km;
Varšova - 615 km
Talins - 511 km
Pīterpiļs — 538 km;
Moskova — 845 km.

Daugovpiļs azari[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugovpiļs mīsta teritorejā 12 azaru:

Pasauka latgaliskai	Pasauka latvyskai	Pasauka krīvyskai
Bezdibiņs	Bezdonkas	Бездонка
Gubaiņs	Gubiščes	Губище
Lelais Trejkuorts	Lielais Trijkārtu	Большой Трикарт
Mozais Trejkuorts	Mazais Trijkārtu	Малый Трикарт
Puļvierņs	Porohovas	Пороховка (Порохня)
Pluociņs	Plotičku (Platinkas)	Плотичка
Stropāks	Stropiņš	Стропак
Stropeica	Mazais Stropu	Стропица
Strops	Lielais Stropu	Строп (Cтропское)
Šyuņs	Šūņu (Šuņezers)	Шуня (Шунька)
Tryudiņs	Torfjankas	Торфянка
Žygrys	Zirgezers	Жигры (Лошадиное)

Daugovpiļs upis[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugovpiļs mīsta teritorejā 5 upis:

Pasauka latgaliskai	Pasauka latvyskai	Pasauka krīvyskai
Daugova	Daugava	Двина (Даугава)
Laucasa	Laucesa	Лавцеса
Malnupe	Čornaja (Melnupe)	Чёрная
Sylupe	Meļņička (Silupe)	Мельничка (Шилупка)
Šyuneica	Šūņupe (Šuņica)	Шуница

Cyti iudini[pataiseit | labot pirmkodu]

Pasauka latgaliskai	Pasauka latvyskai	Pasauka krīvyskai
Esplanadys iudiņture	Esplanādes ūdenskrātuve	Водохранилище на Эспланаде
Paguļānu olūts	Mežciema avots	Погулянский родник
Rugieļu iudiņture	Ruģeļu ūdenskrātuve	Ругельское водохранилище
Rugieļu muorks	Ruģeļu dīķīs	Ругельский пруд
Stropeicys kanals	Stropu kanāls	Канал Cтропица

Klimats[pataiseit | labot pirmkodu]

Klimats Daugovpilī leidzeigs kai cytur Latgolā i koņtinentaluoks kai cytūs Latvejis regionūs. Vysuzamuokuo Daugovpilī registrātuo temperatura beja — 43° C, vysuaugstuokuo +36° C.

Demografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Dzeivuotuoju skaits[pataiseit | labot pirmkodu]

Gods	Dzeivuotuoju
1913 g.	113 048
1944 g.	14 832
1947 g.	36 890
1970 g.	100 431
1989 g.	129 000
2005 g.	108 260
2016 g.	95 467
2022 g.	88 650

Etniskais sadors[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugovpiļs dzeivuotuoju lelumam (>80%) dzymtuo volūda irā krīvu. Kasdīnā krīvyskai runoj na viņ krīvi, a i boltkrīvi, ukraini, puoli, žydi, taipoš lela daļa latgaļu. Cyti latgali kasdīnā runoj latgaliskai voi latvyskai.

Daugovpiļs etniskūs latgaļu puorsakrīvuošonu XX godusymtā vadynuoja, nu vīnys pusis, sovetu rusifikacejis politika i lelī krīvvolūdeigūs ļaužu imigracejis māri, nu ūtrys pusis, latvīšu diskriminejūšuo nūstota pret latgaļu kulturu. Itei nūstota atsaroda deļ XX gs. 20-tūs i 30-tūs godu mononacionalizma propagandys, pasastyprynuoja K. Ulmaņa autoritaruo režima laikā i tuoļuojuos da poš XX godusymta beigu.

Nu šudīņdīnys Daugovpiļs dzeivuotuoju latgaļu irā apmāram 15% (~16 tyukstūšys), tok latgalisku ciļmi tur labtik leluoks procents daugpilīšu.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

XII gs. — viesturis olūtūs pīmynāta senejūs latgaļu piļs Naujine (Novena).
1275 g. — Livonejis ordyna magistris Ernsts fon Ratsenbergs (Ernst von Ratsenberg) latgaļu piļs Naujinis vītā suoc stateit myurini pili - Dynaburgu (Dünaburg). Itū godu īskaita par Daugovpiļs mīsta īstateišonys godu.
1277 g. — lītaunīku kunigaikštis Traideņs (Traidenis) kreit viersā Dynaburgam.
1312 g. — lītaunīki aizjam i iznycynoj Dynaburgu.
1313 g. — Livonejis ordyna magistrys Gerhards fon Jorke (Gerhard von Jorke) atjaunynoj Dynaburgu.
1403 g. — lītaunīku kunigaikštis Vītauts (Vytautas) kreit viersā Dynaburgam i jū iznycynoj. Vuocīšu brūninīki atdaboj piļs i jū atjaunynoj.
1418 g. — lītaunīku kunigaikštis Vītauts otkon kreit viersā Dynaburgam i jū nūdadzynoj.
1481 g. — Krīvejis kunigaits Ivans III aizjam Dynaburgu i jū iznycynoj.
1559 g. — Dynaburgu par 700 000 daļderu īmej Puolejis kieneņam Zigizmundam II Augustam.
1561 g. — Dynaburgs teik par Inflaņtejis centru.
1577 g. — Ivana Borguo vodomi krīvu karapulki iznycynoj Dynaburgu. Pili atjaunynoj cytā vītā - 18 km zamyn pa Daugovu pi Šyuneicys ītakys Daugovā.
1582 g. — Dynaburgam daškiertys Magdeburga tīseibys (mīsta tīseibys).
1625 g. — jezuitu kleštors īstota Dynaburgā školu, ite pyrmuo škola Latgolā.
1626 g. — švedu kieneņš Gustavs II Adoļfs rauga aizjiems Dynaburgu, a Smolenska karaviersinīks Aleksandrys Goņsevskis nūgrīž viersākritīni.
1656 g. — Dynaburgu aizjam Krīvejis cars Aleksejs Mihailovičs.
1656-1667 g. — Dynaburgu puorsauc vuordā Borisoglebskys (Борисоглебск).
1667 g. — Krīveja atdūd Dynaburgu Puolejai.
1772 g. — Dynaburgu daškir Krīvejai.
1794 g. — Kosciuškys sasaceļšonys laikā puoļu sasacāluoji, vodomi generala Oginska, īkreit Dynaburgā i nūdadzynoj jū da pamatu.
1810 g. — Dynaburgā pastateita jauna pyrmuos klasis styprūtne, kam Napoleona Bonaparta karapulki īkreit Krīvejā.
1812 g. — piec garu ceikstīņu Napoleona armeja aizjam i nūdadzynoj styprūtni.
1813 - 1827 g. — styprūtnis stateiba suocama nu jauna.
1826 g. — suokts stateit Jaunais Forštats.
1831 g. — Greiva daškierta Daugovpilei (Vitebska gubernejai), tok par 18 godu deļ nazynomu īmešļu daškierta atpakaļ Kūrzemis gubernejai.
1833-1841 g. – pastateita Daugovpiļs sorgdamba.
1849 g. — Greiva otkon atškierta nu Daugpiļs.
1855 g. — Pīterburgā apstyprynoj jaunu Dynaburga raisteibys planu, kurymā paradzāts stateit niulejū Daugovpiļs Jaunstateibys (Новое Строение) rajonu.
1856 g. — Jaunstateibā pastateita dzeļžaceļa vagonu remontdareitova (šudiņ - pasajāmums Lokomotivs).
1858-1861 g. — pastateita dzeļžaceļa lineja Reiga-Dynaburgs — pyrmais dzeļžaceļš Latgolā
1861 g. — atdareita dzeļžaceļa lineja Reiga-Dynaburgs.
1860-1862 g. — caur Dynaburgu stateita dzeļžaceļa lineja Pīterburgs-Varšova.
1893 g. — pa Krīvejis imperatora Alaksandra III riedejumam Dynaburga puorsauc vordā Dvinsk (Двинск).
1893 g. — pastateita Martina Lutera ļutaru bazneica.
1902 g. — pastateita Sv. Marejis katuoļu bazneica.
1905 g. — pastateita Borisa i Gleba pravoslavu katedrale.
1920 g. — Dvinsku puorsauc vuordā Daugavpils — ite senejuo latgaļu pasauka, damāruota latvīšu volūdai.
1935 g. — atdareits tylts nu Daugovpiļs iz Greivu — pyrmais Baļtejis vaļsteibuos tārauda tylts.
1937 g. — pastateits Vīneibys noms.
1953 g. — Greivu otkon daškir Daugovpilei.
1959 g. — centrā pastateits pyrmais Daugovpilī pīcstuoviņs kuorms.
1959 g. — īstateita Kimiskuos škīznys taiseitova, jei pasadora par vysuleluokū taiseitovu Latvejis SSR teritorejā.
1961 g. — aizsuokta Daugovpiļs Kryžu rajona stateiba.
1965 g. — Esplanada rajonā pastateits pyrmais Daugovpilī deveņstuoviņs kuorms.
1989 g. — dabeigts stateit Vīneibys tylts.

Daugovpiļs mīsta dalis[pataiseit | labot pirmkodu]

Pa Daugovys lobajai molai izalikaliejušys itaidys mīstadalis:

Pasauka latgaliskai	Pasauka latvyskai	Pasauka krīvyskai
Azarmale	Ezermala	Эзермала
Centris	Centrs	Центр
Čerepova	Čerepova	Черепово
Dzeļzine	Dzelzceļnieks	Железка
Dzyntari	Dzintari	Дзинтари
Esplanada	Esplanāde	Эспланада
Gajoks	Gajoks	Гаёк
Jaunraipole	Jaunā Forštate	Первомайка
Jaunstate	Jaunbūve	Новостройка
Jaunstropi	Jaunstropi	Новые Стропы
Kimeja	Ķīmija	Химия
Kryžauka	Križi	Крыжи
Mozstropi	Mazstropi	Малые Стропы
Paguļāni	Mežciems	Погулянка
Raipole	Vecā Forštate	Старый Форштадт
Rugieli	Ruģeļi	Ругели
Styprūtne	Cietoksnis	Крепость
Vacstropi	Vestropi	Старые Стропы
Vydsguļāni	Viduspoguļanka	Средняя Погулянка
Vyzbuli	Vizbuļi	Визбули

Pa Daugovys kairajai molai izalikaliejušys itaidys mīstadalis:

Pasauka latgaliskai	Pasauka latvyskai	Pasauka krīvyskai
Greiva	Grīva	Грива
Judauka	Judovka	Юдовка
Kalkuni	Kalkūni	Калкуны
Liginiškys	Liginišķi	Лигинишки
Niderkuni	Nīderkūni	Нидеркуны

Slavvītys[pataiseit | labot pirmkodu]

Arhitekturys pīminiekli:

Vuiceibys i kulturys īstatis:

Sporta īstatis:

Daugovpiļs ladshale

Partnermīsti[pataiseit | labot pirmkodu]

Haderslevs, Daneja- nu 1993 g.	Radoms, Puoleja - nu 1993 g.	Naro-Fominskys, Krīveja — nu 1997 g.	Ferara, Italeja — nu 1998 g.
Motala, Švedeja — nu 1998 g.	Vicebskys, Boltkrīveja — nu 1998 g.	Ramla, Izraeļs — nu 2003 g.	Harbins, Kineja — nu 2003 g.
Pīterpiļs, Krīveja — nu 2004 g.	Paneviežs, Lītova — nu 2004 g.	Harkovs, Ukraina — nu 2008 g.

Nūvodnīki[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugovpilī dzymuši:

Eigims Rihards — zeimeigs Latgolys politiks
Fiteļbergs Gžegožs (Grzegorz Fitelberg) — puoļu dirigents i komponists, Mlada Polska bīdrys
Kuks Abrahams Izāks (אברהם יצחק הכהן קוק) — pyrmais aškenazu golvonais rabins Britu Palestinā
Lauskys Vaļds — zeimeigs Latgolys politiks
Mihoelss Salomons (שלמה מיכאָעלס, Соломон Михайлович Михоэлс) — žydu teatra režisors
Ragiņs Vladidslavs (Władysław Raginis) — Puolejis 2 pasauļa kara varūņs (Virtuti Militari)
Rotko Marks (Mark Rothko) — pasaulī izslivs tapātuojs, abstraktuo ekspresionizma klasiks
Rubiks Aļfreds — Latvejis viesturē zeimeigs politiks
Semjonova Uļjana — izslyvuse basketboliste
Svanevičs Stanislavs (Stanisław Swianiewicz) — puoļu ekonomists i viesturnīks

Dzymuši cytur, Daugovpilī vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:

Ben-Jehuda Eliezers (אֱלִיעֶזֶר בֶּן־יְהוּדָה) — myuslaiceiguos žydu volūdys (vaļstiskuos volūdys Izraelī) atjaunynuotuojs
Raiņs — latvīšu ailinīks, rakstejs i latgaliskai
Rancāne Anna — ailineica, vīna nu vysulobuokūs latgaļu liriku
Seile Valereja — latgaļu vuiceibys dareituoja, Latgolys vuiceibys raisteibys vadynuotuoja