Daugpiļs

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Daugpiļs
—  Republikys mīsts  —
Daugpiļs 1912. godā (Prokudins-Gorskis) Daugpiļs 1912. godā (Prokudins-Gorskis)
Daugpiļs karūgs Daugpiļs gerbs
Karūgs Gerbs
Daugpiļs (Latveja)
Daugpiļs
Daugpiļs
Koordinatys: 55°52′30″N 26°32′08″E /  / 55.87500; 26.53556Koordinatys: 55°52′30″N 26°32′08″E /  / 55.87500; 26.53556
Pluots 72,5 km²
Dzeivuotuoju sk. (2016) 95467
Bīzeiba 1317,1 dz./km²
Īstateits 1275 godā
Mīsta tīseibys nu 1582 goda
Posta iņdeksi LV-54(01-65)
Teiklavīta www.daugavpils.lv

Daugpiļs — mīsts Latgolys dīnavydūs pi Daugovys. Pats lelais mīsts Latgolā, ūtrais pa lelumam mīsts (piec Reigys) Latvejis Republikā. Latgolys regiona ekonomiskais i vuiceibys centrys, vīns nu diveju (sūpluok Rēznis) golvonūs Latgolys kulturys centru, Daugpiļs nūvoda administrativais centrys.

Pasaukys[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugpiļs — vītejuos baltu volūduos (latgaļu, lītaunīku) tradiceigai lītuota senejuo mīsta pasauka.

Dynaburgs — Daugpiļs mīsta oficialuo pasauka nu XIII da XIX g., cālusēs nu vuocīšu volūdys.

Ar vuordu Dünaburg vuocīšu volūdā viesturis olūtūs suokta apzeimuot myurine piļs, kuru Livonejis ordyna magistrys Ernsts fon Ratsenbergs (Ernst von Ratsenberg) 1275 g. pastateja latgaļu piļs Naujinis vītā i kuru īskaita par Daugpiļs mīsta suokom.

Dynaburga vuords vuocīšu volūdā, taipoš cytuos volūduos (puoļu: Dyneburg, krīvu: Динабург) Daugpilei apzeimuot oficialai lītuots da poš 1893 g., kod cara vaļdeiba mīsta puorsauce par Dvinsku (Двинск), a runuvolūdā – vēļ i XX gs. suokuos.

Borisoglebskys (krīvu: Борисоглебск) — laiceiguo Daugpiļs pasauka nu 1656 da 1667 g.

Daugpiļs tai puorsauce piec tuo, kod 1656 g. jū aizjēme Krīvejis cars Aleksejs Mihailovičs. 1667 g. Krīveja atdeve Daugpili atpakaļ Puolejai, i mīstam otkon atjaunynuota pyrma tuo bejušuo pasauka – Dynaburgs (puoļu Dyneburg nu vuocīšu Dünaburg).

Cytys pasaukys:
Oficialuo pasauka latvīšu volūdāDaugavpils.

Pasauka cytuos volūduos:

Viesturiskuos i sūpluokuos pasaukys:

  • jidišāדענענבורג (Denenburg)
  • krīvuБорисоглебск
  • puoļuDźwińsk; Dzwinów

Geografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Logo Daugavpits. Autors Romualds Gibovskis.ds Gibovskis.
Logo Daugavpits. Autors Romualds Gibovskis.

Vīta i reļjefs[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugpiļs irā Latgolys dīnavydūs, pi leluokuos Latgolys upis — Daugovys, natuoļ nu Lītovys i Boltkrīvejis rūbežu.

Daugpiļs geografiskuos koordinatys:

  • 55° 53′ 0″ N (55,883333° N), 26° 32′ 0″ E (26,533333° E)

Atostumi nu Daugpiļs:


Daugpiļs azari[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugpiļs mīsta teritorejā 12 azaru:

 Pasauka latgaliskai   Pasauka latvyskai   Pasauka krīvyskai 
Bezdibiņs Bezdonkas Бездонка
Gubaiņs Gubiščes Губище
Lelais Trejkuorts Lielais Trijkārtu Большой Трикарт
Mozais Trejkuorts Mazais Trijkārtu Малый Трикарт
Puļvierņs Porohovas Пороховка (Порохня)
Pluociņs Plotičku (Platinkas) Плотичка
Stropāks Stropiņš Стропак
Stropeica Mazais Stropu Стропица
Strops Lielais Stropu Строп (Cтропское)
Šyuņs Šūņu (Šuņezers) Шуня (Шунька)
Tryudiņs Torfjankas Торфянка
Žygrys Zirgezers Жигры (Лошадиное)


Daugpiļs upis[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugpiļs mīsta teritorejā 5 upis:

 Pasauka latgaliskai   Pasauka latvyskai   Pasauka krīvyskai 
Daugova Daugava Двина (Даугава)
Laucasa Laucesa Лавцеса
Malnupe Čornaja (Melnupe) Чёрная
Sylupe Meļņička (Silupe) Мельничка (Шилупка)
Šyuneica Šūņupe (Šuņica) Шуница


Cyti iudini[pataiseit | labot pirmkodu]

 Pasauka latgaliskai   Pasauka latvyskai   Pasauka krīvyskai 
Esplanadys iudiņture Esplanādes ūdenskrātuve Водохранилище на Эспланаде
Paguļānu olūts Mežciema avots Погулянский родник
Rugieļu iudiņture Ruģeļu ūdenskrātuve Ругельское водохранилище
Rugieļu muorks Ruģeļu dīķīs Ругельский пруд
Stropeicys kanals Stropu kanāls Канал Cтропица


Klimats[pataiseit | labot pirmkodu]

Klimats Daugpilī leidzeigs kai cytur Latgolā i koņtinentaluoks kai cytūs Latvejis regionūs. Vysuzamuokuo Daugpilī registrātuo temperatura beja — 43° C, vysuaugstuokuo +36° C.

Demografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Dzeivuotuoju skaits[pataiseit | labot pirmkodu]

 Gods   Dzeivuotuoju 
1913 g. 113 048
1944 g. 14 832
1947 g. 36 890
1970 g. 100 431
2005 g. 108 260
2016 g. 95 467


Etniskais sadors[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugpiļs dzeivuotuoju lelumam (>80%) dzymtuo volūda irā krīvu. Kasdīnā krīvyskai runoj na viņ krīvi, a i boltkrīvi, ukraini, puoli, žydi, taipoš lela daļa latgaļu. Cyti latgali kasdīnā runoj latgaliskai voi latvyskai.

Daugpiļs etniskūs latgaļu puorsakrīvuošonu XX godusymtā vadynuoja, nu vīnys pusis, sovetu rusifikacejis politika i lelī krīvvolūdeigūs ļaužu imigracejis māri, nu ūtrys pusis, latvīšu diskriminejūšuo nūstota pret latgaļu kulturu. Itei nūstota atsaroda deļ XX gs. 20-tūs i 30-tūs godu mononacionalizma propagandys, pasastyprynuoja K. Ulmaņa autoritaruo režima laikā i tuoļuojuos da poš XX godusymta beigu.

Nu šudīņdīnys Daugpiļs dzeivuotuoju latgaļu irā apmāram 15% (~16 tyukstūšys), tok latgalisku ciļmi tur labtik leluoks procents daugpilīšu.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

  • XII gs. — viesturis olūtūs pīmynāta senejūs latgaļu piļs Naujine (Novena).
  • 1275 g.Livonejis ordyna magistris Ernsts fon Ratsenbergs (Ernst von Ratsenberg) latgaļu piļs Naujinis vītā suoc stateit myurini pili - Dynaburgu (Dünaburg). Itū godu īskaita par Daugpiļs mīsta īstateišonys godu.
  • 1277 g.lītaunīku kunigaikštis Traideņs (Traidenis) kreit viersā Dynaburgam.
  • 1312 g. — lītaunīki aizjam i iznycynoj Dynaburgu.
  • 1313 g. — Livonejis ordyna magistrys Gerhards fon Jorke (Gerhard von Jorke) atjaunynoj Dynaburgu.
  • 1403 g. — lītaunīku kunigaikštis Vītauts (Vytautas) kreit viersā Dynaburgam i jū iznycynoj. Vuocīšu brūninīki atdaboj piļs i jū atjaunynoj.
  • 1418 g. — lītaunīku kunigaikštis Vītauts otkon kreit viersā Dynaburgam i jū nūdadzynoj.
  • 1481 g.Krīvejis kunigaits Ivans III aizjam Dynaburgu i jū iznycynoj.
  • 1559 g. — Dynaburgu par 700 000 daļderu īmej Puolejis kieneņam Zigizmundam II Augustam.
  • 1561 g. — Dynaburgs teik par Inflaņtejis centru.
  • 1577 g.Ivana Borguo vodomi krīvu karapulki iznycynoj Dynaburgu. Pili atjaunynoj cytā vītā - 18 km zamyn pa Daugovu pi Šyuneicys ītakys Daugovā.
  • 1582 g. — Dynaburgam daškiertys Magdeburga tīseibys (mīsta tīseibys).
  • 1625 g.jezuitu kleštors īstota Dynaburgā školu, ite pyrmuo škola Latgolā.
  • 1626 g.švedu kieneņš Gustavs II Adoļfs rauga aizjiems Dynaburgu, a Smolenska karaviersinīks Aleksandrys Goņsevskis nūgrīž viersākritīni.
  • 1656 g. — Dynaburgu aizjam Krīvejis cars Aleksejs Mihailovičs.
  • 1656-1667 g. — Dynaburgu puorsauc vuordā Borisoglebskys (Борисоглебск).
  • 1667 g. — Krīveja atdūd Dynaburgu Puolejai.
  • 1772 g. — Dynaburgu daškir Krīvejai.
  • 1794 g. — Kosciuškys sasaceļšonys laikā puoļu sasacāluoji, vodomi generala Oginska, īkreit Dynaburgā i nūdadzynoj jū da pamatu.
  • 1810 g. — Dynaburgā pastateita jauna pyrmuos klasis styprūtne, kam Napoleona Bonaparta karapulki īkreit Krīvejā.
  • 1812 g. — piec garu ceikstīņu Napoleona armeja aizjam i nūdadzynoj styprūtni.
  • 1813 - 1827 g. — styprūtnis stateiba suocama nu jauna.
  • 1826 g. — suokts stateit Jaunais Forštats.
  • 1831 g. — Greiva daškierta Daugpilei (Vitebska gubernejai), tok par 18 godu deļ nazynomu īmešļu daškierta atpakaļ Kūrzemis gubernejai.
  • 1833-1841 g. – pastateita Daugpiļs sorgdamba.
  • 1849 g. — Greiva otkon atškierta nu Daugpiļs.
  • 1855 g. — Pīterburgā apstyprynoj jaunu Dynaburga raisteibys planu, kurymā paradzāts stateit niulejū Daugpiļs Jaunstateibys (Новое Строение) rajonu.
  • 1856 g. — Jaunstateibā pastateita dzeļžaceļa vagonu remontdareitova (šudiņ - pasajāmums Lokomotivs).
  • 1858-1861 g. — pastateita dzeļžaceļa lineja Reiga-Dynaburgs — pyrmais dzeļžaceļš Latgolā
  • 1861 g. — atdareita dzeļžaceļa lineja Reiga-Dynaburgs.
  • 1860-1862 g. — caur Dynaburgu stateita dzeļžaceļa lineja Pīterburgs-Varšova.
  • 1893 g. — pa Krīvejis imperatora Alaksandra III riedejumam Dynaburga puorsauc vordā Dvinsk (Двинск).
  • 1893 g. — pastateita Martina Lutera ļutaru bazneica.
  • 1902 g. — pastateita Sv. Marejis katuoļu bazneica.
  • 1905 g. — pastateita Borisa i Gleba pravoslavu katedrale.
  • 1920 g. — Dvinsku puorsauc vuordā Daugavpils — ite senejuo latgaļu pasauka, damāruota latvīšu volūdai.
  • 1935 g. — atdareits tylts nu Daugpiļs iz Greivu — pyrmais Baļtejis vaļsteibuos tārauda tylts.
  • 1937 g. — pastateits Vīneibys noms.
  • 1953 g. — Greivu otkon daškir Daugpilei.
  • 1959 g. — centrā pastateits pyrmais Daugpilī pīcstuoviņs kuorms.
  • 1959 g. — īstateita Kimiskuos škīznys taiseitova, jei pasadora par vysuleluokū taiseitovu Latvejis SSR teritorejā.
  • 1961 g. — aizsuokta Daugpiļs Kryžu rajona stateiba.
  • 1965 g. — Esplanada rajonā pastateits pyrmais Daugpilī deveņstuoviņs kuorms.
  • 1989 g. — dabeigts stateit Vīneibys tylts.

Daugpiļs mīsta dalis[pataiseit | labot pirmkodu]

Pa Daugovys lobajai molai izalikaliejušys itaidys mīstadalis:

 Pasauka latgaliskai   Pasauka latvyskai   Pasauka krīvyskai 
Azarmale Ezermala Эзермала
Centris Centrs Центр
Čerepova Čerepova Черепово
Dzeļzine Dzelzceļnieks Железка
Dzyntari Dzintari Дзинтари
Esplanada Esplanāde Эспланада
Gajoks Gajoks Гаёк
Jaunraipole Jaunā Forštate Первомайка
Jaunstate Jaunbūve Новостройка
Jaunstropi Jaunstropi Новые Стропы
Kimeja Ķīmija Химия
Kryžauka Križi Крыжи
Mozstropi Mazstropi Малые Стропы
Paguļāni Mežciems Погулянка
Raipole Vecā Forštate Старый Форштадт
Rugieli Ruģeļi Ругели
Styprūtne Cietoksnis Крепость
Vacstropi Vestropi Старые Стропы
Vydsguļāni Viduspoguļanka Средняя Погулянка
Vyzbuli Vizbuļi Визбули


Pa Daugovys kairajai molai izalikaliejušys itaidys mīstadalis:

 Pasauka latgaliskai   Pasauka latvyskai   Pasauka krīvyskai 
Greiva Grīva Грива
Judauka Judovka Юдовка
Kalkuni Kalkūni Калкуны
Liginiškys Liginišķi Лигинишки
Niderkuni Nīderkūni Нидеркуны

Slavvītys[pataiseit | labot pirmkodu]

Arhitekturys pīminiekli:

Vuiceibys i kulturys īstatis:

Sporta īstatis:

Partnermīsti[pataiseit | labot pirmkodu]

Daneja Haderslevs, Daneja- nu 1993 g. Puoleja Radoms, Puoleja - nu 1993 g. Krīveja Naro-Fominskys, Krīveja — nu 1997 g. Italeja Ferara, Italeja — nu 1998 g.
Švedeja Motala, Švedeja — nu 1998 g. Boltkrīveja Vicebskys, Boltkrīveja — nu 1998 g. Izraeļs Ramla, Izraeļs — nu 2003 g. Kineja Harbins, Kineja — nu 2003 g.
Krīveja Pīterpiļs, Krīveja — nu 2004 g. Lītova Paneviežs, Lītova — nu 2004 g. Ukraina Harkovs, Ukraina — nu 2008 g.

Nūvodnīki[pataiseit | labot pirmkodu]

Daugpilī dzymuši:

Dzymuši cytur, Daugpilī vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:

  • Ben-Jehuda Eliezers (אֱלִיעֶזֶר בֶּן־יְהוּדָה) — myuslaiceiguos žydu volūdys (vaļstiskuos volūdys Izraelī) atjaunynuotuojs
  • Raiņs — vysuzeimeguokais latvīšu ailinīks, rakstejs i latgaliskai
  • Rancāne Anna — ailineica, vīna nu vysulobuokūs latgaļu liriku
  • Seile Valereja — latgaļu vuiceibys dareituoja, Latgolys vuiceibys raisteibys vadynuotuoja

Galereja[pataiseit | labot pirmkodu]

Teiklavītys[pataiseit | labot pirmkodu]