Vydsguļāni

Vydsguļānu vīta Daugpilī

Vydsguļāni (latvīšu: Viduspoguļanka, krīvu: Средняя Погулянка) — Daugpiļs mīsta daļa juo pūstumvokorūs. Tur rūbežu ar Paguļānim (pūstumvokorūs), Vyzbulim (vokorūs), Azarmali (pūstumūs) i Raipoli aba Vacū parštatu (reitūs), taipoš ar Daugpiļs nūvoda Leiksnys pogostu (pūstumūs).

Pasauka

Vydsguļānu vuords vīnys saknis ar napatuoļ asūšūs Aužguļānu i Paguļānu pasaukom.

Viesture

19 godusymta pādejuos godu desmitēs Vydsguļāni raistejuos kai vasarneicu sola leidza ar napatuoli asūšajim Paguļānim. Natuoli nu Vydsguļānu beja nazcik myudu: Trikarta azarūs, Žygra azarā i Pluociņa azarā. Vydsguļānu dzeivuotuojim beja parūči dativēt da Paguļānu kurortam. Ar laiku vydsguļāni platejuos, cīšuok iz Raipolis pusi. Ļaudyskū dzeivi sūpluok asūšajūs Paguļānūs puorruove Pyrmī pasauļa vaidi, tys ītakuoja i Vydsguļānu dzeivi.

20 godusymta 20-tajūs godūs iz vokoru nu Vydsguļānu beja ītaiseita Latvejis armejis vosorys siedeiba „Nometne” i Daugpiļs-Reigys dzeļžaceļa linejis staceja ar taidu pošu pasauku. 30-tūs godu beiguos itamā vītā pastateja stacejis kuormu nu kūka i puorsauce par „Mežciems”. Itei staceja dareja vēļ i pa 20 godusymta ūtrajai pusei. Stacejis kuorms izaglobuojs pa šai dīnai. 30-tajūs godūs Vydsguļānūs nu jauna jēme apsadzeivuot vosoruotuoji, jim nu mīsta da šanei beja parūči sabraukuot ar viļcīni.

Ūtrūs pasauļa vaidu laikā, 1941 gods nojabra mienesī sūpluok Vydsguļānu apleicīnē asūšuos nazkodejuos siedeibys „Nometne” fašisti nūsuove tykstūšom Daugpiļs žydu. Vāluok ite beja atdareits pīminieklis holokausta propuldynuotajim. Piec Ūtrūs pasauļa vaidu Vydsguļānūs jimtys stateit privatsātys: beja aizstateits rajons iz vyds siedeibys „Nometne” i Pluociņa azara, taipoš pa pūstumu tecīņam da Šyuņa azaram i Raipolei. Niule Vydsguļāni lelynojās vēļ cīšuok.