Sīnuojis nūvods

Sīnuojis nūvods
	Gerbs
Centrys:	Sīnuoja
Pluots:	308,9 km2
Dzeivuotuoju sk. (2011):	3655
Bīzeiba:	11,8 dz./km2
Īstateits:	2002. godā
Teritoriskais; dalejums:	Ļauderu pogosts ; Posyunis pogosts ; Sīnuojis mīsts ; Zaļesis pogosts
Pakaļpīņu; centri:	Ļauderi ; Posyune ; Sīnuoja
Teiklavīta	www.zilupe.lv

Sīnuojis nūvods (latvīšu: Zilupes novads) — pošvolds Latgolys reitūs pi Krīvejis rūbeža. Pošvolda centrys — Sīnuojis mīsts. Nūvods tur rūbežu ar Dagdys i Ludzys nūvodu, taipoš ar Krīvejis Federacejis Opskovys i Boltkrīvejis Vitebska apgabali.

Pasauka[pataiseit | labot pirmkodu]

Nūvoda pasauka cālusēs nu Sīnuojis mīsta, a tys sovu pasauku dabovs nu upis — Sīnuojis (sīna upe). Baļtīšu volūdā vuords Zylupe (latvīšu: Zilupe) atsarads 20 godusymtā kai agruokuos latgaliskuos pasaukys Sīnuoja aba Sīnupe tuoļuoks napareizs „puorcālums” krīvu volūdys ītakā (krīvu: Синяя).

Doba[pataiseit | labot pirmkodu]

Sīnuojis nūvoda teritorejis pūstumu i reitu daļa īīt Mudovys zamainis Sīnuojis leidzonainē, a dīnavydi i vokori Latgolys augstainē. Poša augstuo nūvoda viersyune — Rudovys kolns (244 m). Nūvoda centrys Sīnuoja 62 km atostumā nu Rēznis i 302 km atostumā nu Reigys. Atostumi da nūvoda centram — nu Ļauderim i Posyunis 12 km, nu Zaļesis 7 km.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Pošvolds īstateits 2002. godā, saškirūt Sīnuojis mīstu i Zaļesis pogostu. 2009 godā nūvodam dasaškiera Ļauderu i Posyunis pogosts.

Dzeivuotuoji[pataiseit | labot pirmkodu]

Sīnuojis nūvodā dzeivoj 3655 dzeivuotuoju (2011. gods), nu jūs 868 latvīši, 1994 krīvi 574 boltkrīvi, 89 puoli i 131 cytys tauteibys.^[3] 48% (1748 cylvāki) nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj Sīnuojis mīstā, 23% (825 cylvāki) Zaļesis pogostā, a tuoļuok nu nūvoda centra Posyunis pogostā 19% (685 cylvāki), Ļauderu pogostā 10% (397 cylvāki).^[4] Nūvodā dzeivoj 1741 veirīts i 1914 sīvītys. Lelums dzeivuotuoju irā Romys katuoļu ci pravoslavu ticeigī.

Leluokuos nūvoda solys[pataiseit | labot pirmkodu]

Ļauderu pogosts	Bloņti	Cucuri	Koņova	Litovski	Ļauderi	Vacuo Meļņica
Posyunis pogosts	Adamova	Gryšyna	Katalova	Meikšāni	Posyune	Šyškova
Zaļesis pogosts	Duboviki	Naumki	Ploski	Rabova	Rakšyna	Suovāni	Terehova	Zaļese

Zeimeigi ļauds[pataiseit | labot pirmkodu]

Vitolds Valeiņs (1922—2001) — literaturzininīks, latgaļu ļaudiskais dareituojs, „Latgalīšu lirikys viesturis” (1998) autors, sastatejs gruomotu „Latgalīšu dzejas antoloģija” (2001). Dzims Istrys (niu Ļauderu) pogosta Rudovā;
Grigorejs Groms (1928—1987) — uorsts, pediatrys, darejs Bārnu kliniskajā universiteta dzeidātovā Reigā, vadejs Latvejis pediatru ziniskuo bīdreibu, gruomotys „Bārnu cukravaideibys” (1968) krīvu volūdā autors. Dzims Posyunis pogostā.

Vuiceiba i kultura[pataiseit | labot pirmkodu]

Nūvodā dora Posyunis pamatskūla, Sīnuojis vydskūla i Sīnuojis muzykys i dailis skūla. Vīna bārnu pyrmskūlys īstote Sīnuojā i pyrmskūlys bārnu grupa Posyunis pamatskūlā. Ļauderūs, Posyunē, Sīnuojā i Zaļesē dora biblioteka. Golvonā nūvoda kulturys īstote irā Sīnuojis Tautys noms, taipoš dora i Posyunis tautys noms i Ļauderu kulturys centrys.

Komercdarbeiba[pataiseit | labot pirmkodu]

Vysuvaira nūvodā daraksteiti iņdividualī pasajāmumi i zemnīku saimisteibys, taipoš sabīdreibys ar aprūbežuotu atsaceigumu (SIA).^[5] Pasajāmumi aizajim ar solsaimesteibu i mežsaimisteibu. Zeimeigu vītu aizajim transporta pakaļpīni, partū ka nūvodā irā īdeveigi tranzita celi. Mīstā dora nazcik sātysparāda pakaļpīņu pasajāmumi.

Sative[pataiseit | labot pirmkodu]

Sīnuojis nūvodu ar cytom apleicis teritorejom saškir autoceļš i dzeļžaceļš. Nūvoda pūstumu daļu škārsoj vaļsteibys golvonais autoceļš A12 (Jākubmīsts—Terehova), kas irā daļa nu Europys zeimeibys ceļa E22 (Lelbritaneja—Krīveja). Terehovā rūbežkontrolis punkts ar Krīveju, cieški byun autotranzita ailis. Pa pūstumu—dīnavydu tecīņam nūvodu škārsoj regionalais autoceļš P52 (Sīnuoja—Škauna—Bukmuiža). Zaļesis pogostu i Sīnuojis mīstu škārsoj dzeļžaceļa lineja Rēzne II—Sīnuoja, nūvoda teritorejā vīna staceja Sīnuoja.

Slavvītys[pataiseit | labot pirmkodu]

Draudzeibys kurgans — 1959 godā iztaiseits kaupris ar alejom nu treis vaļsteibom tautu draudzeibai
Grebļa kolns — 5 km gars ladslaika kaupris ar seviški ratu dobu
Posyunis Svātuo Dominika Romys katuoļu bazneica — vīna nu pošu zeimeigū baroka bazneicu Latgolā, pastateita 1770. godā
Rudovys kolns (244 m) — poša augstuo vīta Sīnuojis nūvodā
Rundānu valna dūbys — vaļsteibys sorgojamais geomorfologiskais objekts

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]

Vikitekā ap itū temu irā dabojami faili. Verīs: Sīnuojis nūvods

[1] Regionaluos raisteibys i pošvoldu lītu ministreja

[2] Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.01.2011.

[3] Vaļščuoneibys i migracejis lītu puorvolds

[4] Sīnuojis mīsta teiklavīta

[5] Lursoft pasjāmumu datu bazys

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]