Sīnuojis nūvods
| Sīnuojis nūvods | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Centrys: | Sīnuoja | |||
| Pluots: | 308,9[1] km2 | |||
| Dzeivuotuoju sk. (2011): | 3 655[2] | |||
| Bīzeiba: | 11,8 dz./km2 | |||
| Īstateits: | 2002 godā | |||
| Teritoriskais dalejums: |
Ļauderu pogosts Posyunis pogosts Sīnuojis mīsts Zaļesis pogosts | |||
| Pakaļpīņu centri: |
Ļauderi Posyune Sīnuoja | |||
| Teiklavīta | www.zilupe.lv | |||
Sīnuojis nūvods irā pošvolds Latgolys reitūs pi Krīvejis rūbeža. Pošvolda centrys — Sīnuojis mīsts. Nūvods tur rūbežu ar Dagdys i Ludzys nūvodu, taipoš ar Krīvejis Federacejis Opskovys i Boltkrīvejis Vitebska apgabali.
Puslopu ruodeklis
Pasauka[pataiseit | labot pirmkodu]
Nūvoda pasauka cālusēs nu Sīnuojis mīsta, a tys sovu pasauku dabovs nu upis — Sīnuojis (sīna upe). Baļtīšu volūdā vuords Zylupe (latvīšu: Zilupe) atsarads 20 godusymtā kai agruokuos latgaliskuos pasaukys Sīnuoja aba Sīnupe tuoļuoks napareizs „puorcālums” krīvu volūdys ītakā (krīvu: Синяя).
Doba[pataiseit | labot pirmkodu]
Sīnuojis nūvoda teritorejis pūstumu i reitu daļa īīt Mudovys zamainis Sīnuojis leidzonainē, a dīnavydi i vokori Latgolys augstainē. Poša augstuo nūvoda viersyune - Rudovys kolns (244 m). Nūvoda centrys Sīnuoja 62 km atostumā nu Rēznis i 302 km atostumā nu Reigys. Atostumi da nūvoda centram - nu Ļauderim i Posyunis 12 km, nu Zaļesis 7 km.
Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]
Pošvolds īstateits 2002 godā, saškirūt Sīnuojis mīstu i Zaļesis pogostu. 2009 godā nūvodam dasaškiera Ļauderu i Posyunis pogosts.
Dzeivuotuoji[pataiseit | labot pirmkodu]
Sīnuojis nūvodā dzeivoj 3 655 dzeivuotuoju (2011 gods), nu jūs 868 latvīši, 1994 krīvi 574 boltkrīvi, 89 puoli i 131 cytys tauteibys.[3] 48% (1748 cylvāki) nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj Sīnuojis mīstā, 23% (825 cylvāki) Zaļesis pogostā, a tuoļuok nu nūvoda centra Posyunis pogostā 19% (685 cylvāki), Ļauderu pogostā 10% (397 cylvāki).[4] Nūvodā dzeivoj 1741 veirīts i 1914 sīvītys. Lelums dzeivuotuoju irā Romys katuoļu ci pravoslavu ticeigī.
Leluokuos nūvoda solys[pataiseit | labot pirmkodu]
| Ļauderu pogosts | Bloņti | Cucuri | Koņova | Litovski | Ļauderi | Vacuo Meļņica | ||
| Posyunis pogosts | Adamova | Gryšyna | Katalova | Meikšāni | Posyune | Šyškova | ||
| Zaļesis pogosts | Duboviki | Naumki | Ploski | Rabova | Rakšyna | Suovāni | Terehova | Zaļese |
Zeimeigi ļauds[pataiseit | labot pirmkodu]
- Vitolds Valeiņs (1922 – 2001) — literaturzininīks, latgaļu ļaudiskais dareituojs, „Latgalīšu lirikys viesturis” (1998) autors, sastatejs gruomotu „Latgalīšu dzejas antoloģija” (2001). Dzims Istrys (niu Ļauderu) pogosta Rudovā;
- Grigorejs Groms (1928 - 1987) - uorsts, pediatrys, darejs Bārnu kliniskajā universiteta dzeidātovā Reigā, vadejs Latvejis pediatru ziniskuo bīdreibu, gruomotys "Bārnu cukravaideibys" (1968) krīvu volūdā autors. Dzims Posyunis pogostā.
Vuiceiba i kultura[pataiseit | labot pirmkodu]
Nūvodā dora Posyunis pamatškola, Sīnuojis vydškola i Sīnuojis muzykys i dailis škola. Vīna bārnu pyrmškolys īstote Sīnuojā i pyrmškolys bārnu grupa Posyunis pamatškolā. Ļauderūs, Posyunē, Sīnuojā i Zaļesē dora biblioteka. Golvonā nūvoda kulturys īstote irā Sīnuojis Tautys noms, taipoš dora i Posyunis tautys noms i Ļauderu kulturys centrys.
Komercdarbeiba[pataiseit | labot pirmkodu]
Vysuvaira nūvodā daraksteiti iņdividualī pasajāmumi i zemnīku saimisteibys, taipoš sabīdreibys ar aprūbežuotu atsaceigumu (SIA).[5] Pasajāmumi aizajim ar solsaimesteibu i mežsaimisteibu. Zeimeigu vītu aizajim transporta pakaļpīni, partū ka nūvodā irā īdeveigi tranzita celi. Mīstā dora nazcik sātysparāda pakaļpīņu pasajāmumi.
Sative[pataiseit | labot pirmkodu]
Sīnuojis nūvodu ar cytom apleicis teritorejom saškir autoceļš i dzeļžaceļš. Nūvoda pūstumu daļu škārsoj vaļsteibys golvonais autoceļš A12 (Jākubmīsts - Terehova), kas irā daļa nu Europys zeimeibys ceļa E22 (Lelbritaneja - Krīveja). Terehovā rūbežkontrolis punkts ar Krīveju, cieški byun autotranzita ailis. Pa pūstumu - dīnavydu tecīņam nūvodu škārsoj regionalais autoceļš P52 (Sīnuoja - Škauna - Bukmuiža). Zaļesis pogostu i Sīnuojis mīstu škārsoj dzeļžaceļa lineja Rēzne II - Sīnuoja, nūvoda teritorejā vīna staceja Sīnuoja.
Slavvītys[pataiseit | labot pirmkodu]
- Draudzeibys kurgans - 1959 godā iztaiseits kaupris ar alejom nu treis vaļsteibom tautu draudzeibai
- Grebļa kolns - 5 km gars ladslaika kaupris ar seviški ratu dobu
- Posyunis Svātuo Dominika Romys katuoļu bazneica - vīna nu pošu zeimeigū baroka bazneicu Latgolā, pastateita 1770 godā
- Rudovys kolns (244 m) - poša augstuo vīta Sīnuojis nūvodā
- Rundānu valna dūbys - vaļsteibys sorgojamais geomorfologiskais objekts
