Adažu nūvods

Adažu nūvods
Karūgs	Gerbs
Centrys:	Adaži
Pluots:	162,9 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010):	9878
Bīzeiba:	60,6 dz./km2
Īstateits:	2009 / 2021 godā
Teritoriskais; dalejums:	Adažu piļsāta; Adažu pogosts; Carnikovas pogosts
Teiklavīta	www.adazunovads.lv

Adažu nūvods (latvīšu: Ādažu novads) irā pošvolds Vydzemis vokorūs, natuoli nu Gaujis ītakys jiurā. Tur rūbežu ar Reigys mīstu dīnavydvokorūs, ar Rūpažu nūvodu dīnavydūs, Siguldys nūvodu reitūs i Saulkrostu nūvods vokorūs. Pošys leluos nūvoda solys irā Adaži (nūvoda centris), Aļderi, Atari, Āni, Carnikova, Boltazars, Bierzinīki, Garkaļne, Gorupe, Kadaga, Liloste, Kolngole, Staprini, Divazari, Iļkine, Eimuri.

Viesture

1935 godā Reigys apleiciņa Adažu pogosta pluots beja 402 km² i tymā dzeivova 3338 cylvāki.^[1] 1945 godā pogostā roduos Adažu, Berģu, Carnikovys i Garkaļnis solys pošvolds, a pogostu 1949 godā likvidieja. Adažu sola bejuse Saulismalis (1949—1956) i Reigys (par 1956 gods) rajonā. Adažu solai 1954 godā daškiera Carnikovys solu. 1974 godā daškiera likvidātū Mangaļu solys kolkoza «Adaži» teritoreju, a dali teritorejis daškiera Berģu solai. 1977 godā daškiera dali nu likvidātuos Berģu solys i dali nu Garkaļnis i Vangažu solys teritorejis.^[2] 1990 godā solu otkon puorsauce par pogostu. 1992 godā nu Adažu pogosta atškiera nu jauna veiduotū Carnikovys pogosta teritoreju. 2006 godā pogostu puorsauce par Adažu nūvodu.^[3]

Zeimeigi ļauds

Fēlikss Cielēns (1888—1964) — latvīšu politiks, uorejū lītu ministrys (1926—1928) i rakstinīks

Nūruodis

↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001—2002 ISBN 9984-00-412-0
↑ Taiss:Latvijas PSR iedalījums
↑ (latvyskai) Ādažu novada pašvaldības nolikums

Teiklavītys

Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo.

[1] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001—2002 ISBN 9984-00-412-0

[2] Taiss:Latvijas PSR iedalījums

[3] (latvyskai) Ādažu novada pašvaldības nolikums

[1]

[2]

[3]