Pāriet uz saturu

Ādažu nūvods

Materials nu Vikipedeja
Ādažu nūvods
Ādažu nūvoda karūgs Ādažu nūvoda gerbs
Karūgs Gerbs
Centrys: Ādaži
Pluots: 162,9 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010): 9878
Bīzeiba: 60,6 dz./km2
Īstateits: 2009 godā
Teiklavīta www.adazi.lv

Ādažu nūvods (latvīšu: Ādažu novads) irā pošvolds Vydzemis vokorūs, natuoli nu Gaujis ītakys jiurā. Tur rūbežu ar Saulismalis nūvodu pūstumūs, Siejis nūvodu pūstumūs i reitūs, Iņčukolna nūvodu reitūs, Garkaļnis nūvodu dīnavydūs i Carnikovys nūvodu vokorūs. Pošys leluos nūvoda solys irā Ādaži (nūvoda centrys), Aļderi, Atari, Āni, Boltaisazars, Birzinīki, Garkaļne, Kadaga, Staprini, Divazari, Iļkine, Eimuri.

1935 godā Reigys apleiciņa Ādažu pogosta pluots beja 402 km² i tymā dzeivova 3338 cylvāki.[1] 1945 godā pogostā roduos Ādažu, Berģu, Carnikovys i Garkaļnis solys pošvolds, a pogostu 1949 godā likvidieja. Ādažu sola bejuse Saulismalis (1949—1956) i Reigys (par 1956 gods) rajonā. Ādažu solai 1954 godā daškiera Carnikovys solu. 1974 godā daškiera likvidātū Mangaļu solys kolkoza «Ādaži» teritoreju, a dali teritorejis daškiera Berģu solai. 1977 godā daškiera dali nu likvidātuos Berģu solys i dali nu Garkaļnis i Vangažu solys teritorejis.[2] 1990 godā solu otkon puorsauce par pogostu. 1992 godā nu Ādažu pogosta atškiera nu jauna veiduotū Carnikovys pogosta teritoreju. 2006 godā pogostu puorsauce par Ādažu nūvodu.[3]

Zeimeigi ļauds

[pataiseit | labot pirmkodu]
  • Fēlikss Cielēns (1888—1964) — latvīšu politiks, uorejū lītu ministrys (1926—1928) i rakstinīks
  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001—2002 ISBN 9984-00-412-0
  2. Taiss:Latvijas PSR iedalījums
  3. (latvyskai) Ādažu novada pašvaldības nolikums

Teiklavītys

[pataiseit | labot pirmkodu]