Pīterpiļs

Pīterpiļs Санкт-Петербург
Pīterpiļs vierīni
Karūgs Gerbs
Koordinatys: 59°57′N 30°19′E
Pluots	1439 km²
Dzeivuotuoju sk. (2010)	4 848 700
Bīzeiba	3 384 dz./km²
Viesturiskuos pasaukys	Petrograds, Leningrads
Īstateits	1703 godā
Mīsta tīseibys	nu 1703 goda
Teiklavīta	gov.spb.ru

Pīterpiļs aba Pīterburga, aba Sanktpeterburga (krīvu: Санкт-Петербург) irā mīsts pūstumvokoru Krīvejā, Nevys upis greivā pi Baļtejis jiuru Suomu leiča, Leningrada apgabaļa centrys, ūtrais pa lielumam Krīvejis mīsts (piec Moskovys).

Pīterpiļs XVIII godusymtā suokta stateit kai Krīvejis golvysmīsts suomugru tautu apdzeivuotā teritorejā. Nu XVIII gs. vys augūšuo mīsta dzeivuotuoji pa lelumam krīvvolūdeigi, i pīterpilīšu skaits niule puorsniedzs jau 4 milijonus. XIX gs. beiguos i XX gs. suokuos Pīterpilī apsadzeivuoja leluoks skaits latgalīšu, i nu 1879 da 1917 godam Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos atmūdys centrys.

Mīstam sova gaisūsta (Pulkova), jiuru ūsta (pi Suomu leiča) i upis ūstys (pi Nevys greivys). Izraisteita mašinindustreja, malnuo i kruosojuo metalurgeja, kimejis, vīgluo, puortykys i poligrafejis industreja. Nu 1955 g. mīstā dorbojās metra.

Pīterpiļs irā Krīvejis zineibu akademejis centrys, mīstā daudzi zineibys īstotu, 43 augstškolys (jūs vydā – universitets, konservatoreja). Dorbojās 16 profesionalu teatru (zemeiguokī – operys i baleta, dramys), lelys bibliotekys (Nacionaluo biblioteka, Zineibu Akademejis biblioteka), 43 muzeji (zeimeiguokī – Ermitažs, antropologejis i etnografejis, zineibys i tiemiejumu). Pīterpilī nu 2008 gods dora Krīvejis konstitucionaluo tīsa.

Viesture

Da XVIII gs. — niulejuos Pīterpiļs teritorejā Nevys greivā dzeivuoja suomugru tautys (saukti par vepsim, čūdarim i ct.).

XVII i XVIII gs. meitovuos — Krīvejis cars Pīters I caur ceikstīnim itū teritoreju atjēme nu Zvīdrejis.

1703 g. maja 27 d. — Pīters I itamā vītā suoce stateit jaunū Krīvejis golvysmīstu i deve jam sova aizguodnīka Sv. Pītera vuordu.

1713 – 1728 g. i 1732 — 1918 g. – Pīterpiļs beja Krīvejis imperejis golvysmīsts (piečuok itys statuss tyka Moskovai) i svareigs ūstys mīsts Krīvejis tierdzeibai ar Vokorim.

1852 – 1862 g. — pastateits Pīterpiļs – Varšovys dzeļžaceļš, jis vadynuoja i Pīterpiļs raisteibu vysumā, i latgalīšu apsadzeivuošonu Pīterpilī leluokā skaitā.

1879 – 1917 g. — Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos kulturys centrys. Ite suoce izīt pyrmuo latgalīšu periodika, vuicejuos i dorbuojuos spūdri latgalīšu atmūdys dareituoji, beja īstateits ap 30 latgalīšu školu, nūtyka šoluotuoju kursi, beja taiseiti latgalīšu bīdreibu saguojumi i kulturys sariedīni.

1905 – 1907 g. — Pīterpilī nūtyka pyrmais nu treju lelūs vaļstiskūs apvārsumu – 1905 g. revoļuceja.

1914 – 1924 g. — Pīterpiļs beja puorsaukta Petrograds (krīvyskai Петроград).

1917 g. — Pīterpilī nūtyka ūtrais i trešais lelais vaļstiskais apvārsums: Februara revoļuceja, kuramā nu trona puordzyna caru, i Oktobra revoļuceja, kuramā Krīvejis vaļdeišonu puorjēme lelinīki (komunisti).

1924 g. — pīcys dīnys piec Lenina nūmieršonys Petrograda puorsauce par Leningradu.

1934 – 1938 g. — Stalina režima laikā Pīterpilī i juos apleicīnē nūtyka "etniskuos teireišonys", kuramuos nu krīvu rūkys lelā skaitā cīte i senejī ituos apleicīnis suomugriskuos ciļmis dzeivuotuoji, i nu jauna mīstā apsadzeivuojušī mozumtautu pīstuovi, īskaitūt latgaļus.

1941 – 1945 g. — Ūtrūs Pasauļa vaidu laikā Pīterpili apmāram 900 dīnu ilgai beja apguluse vuocīšu armeja, i mīsts dzeivuoja blokadys apstuokļūs, caur kū vaira kai 600 000 pīterpilīšu nūmyra nu bods. Deļ kara laika varūneiguos iztvereibys 1945 godā Pīterpilei daškierts varūņmīsta vuords.

1991 g. juņa 12 d. — Pīterpiļs dzeivuotuoji referendumā nūbolsuoja, kab vītā Leningrada mīstam byutu atdūta atpakaļ viesturiskuo pasauka Sanktpeterburga.

Latgaļu nacionaluo atmūda Pīterpilī

1879 g. — suoce dorbu Pīterpiļs katuoļu goreigais seminars, kurymā nu 1884 g. vuiceja latgalīšu volūdu (seminārā studēja zeimeigi latgalīšu nacionaluos atmūdys dareituoji: A. Platpīrs, J. Višnevskis, F. Trasuns, A. Kaņtinīks, S. Tukišs, P. Smeļters, F. Laizāns, M. Dukaļskis, N. Rancāns, K. Skrynda, F. Kemps, P. Tukišs i ct.).

1901 – 1906 g. — Pīterpilī dorbuojuos N. Rancāna kūpdzeive jaunīšim nu Latgolys.

1903 g. — Pīterpilī nūtyka pyrmuo latgalīšu pareizraksteibys sprīža, kuramā atsasaceits nu nazcik puoliskūs grafikys elementu izlītuošonys.

1903 g. — Pīterpilī suoce izīt pyrmuo latgalīšu periodika ("Zvaigzne" 1903 g., "Gaisma" 1905 – 1906 g., "Sākla" 1906 g., "Dryva" 1908 – 1918 g., "Jaunys Zinis" 1912 – 1914 g.).

1903 – 1913 g. — Pīterpilī dorbuojuos "Pīterburgys latvīšu muzykalyskuo sabīdreiba" — latgalīšu bīdreiba ar koru, kūkļuotuoju ansambli, simfoniskū orkestri, teatra pulceņu, koņcertim, dramatiskajim pastatejumim, tematiskajim vokorim i biblioteku.

1906 g. — F. Trasuns tyka par Latgolys pīstuovi pyrmajā Krīvejis Vaļstiskajā Dūmā.

1906 g. — Pīterpilī bruoli K. i O. Skryndys organizēja latgalīšu volūdys stuņdis (pi Sv. Katris bazneicys).

1907 – 1909 g. — Pīterpilī dorbuojuos K. Skryndys vadeiti latgalīšu školuotuoju sagataviešonys kursi.

1906 g. — Pīterpilī O. Skrynda un F. Obšteins izdeve pyrmū latgalīšu tautudzīšmu apdarīņu lasejumu "Dzīšmu vuoceleite".

1908 g. — Pīterpilī izdūta pyrmuo pošu latgalīšu sagatavātuo latgalīšu volūdys gramatika — O. Skryndys "Latvīšu volūdys gramatika" ("Латышская грамматика летгальскаго нарѣчія").

1909 g. — F. Trasuns Pīterpilī izdeve pyrmū latgalīšu skaitomgruomotu — hrestomateju sātai i školai "Školys Duorzs".

1915 – 1919 g. — Pīterpilī dorbuojuos "Latgalīšu paleidzeibys bīdreiba kara uperem" (ādynuošona, naktsvītys, dareitovys, medicīniskais paleigs, školys (vaira kai 30) i pedagogiskī kursi).

1917 g. — Pīterpilī īstateita "Latgolys školuotuoju savīneiba”