Švedeja

Konungariket Sverige
Švedejis Kieneste

Golvysmīsts	Stokholmys
Vaļsteibys volūda	švedu
Monarhs	Karoļs XVI Gustavs
Ministru prezidents	Ulf Kristersson
Pluots	449 964 km²
Dzeivuotuoju skaits	9 354 000
Laika zona -vosorā	EET (UTC +1), EEST (UTC +2)

Švedeja, oficialai Švedejis Kieneste (švedu: Konungariket Sverige) irā vaļsteiba Pūstumu Europā pi Baļtejis jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu ar Norvegeju i Suomeju, a dīnavydūs ar Oresunda tyltu saškierta ar Daneju. Baltejis jiurā vaļsteibai namoz solu, pošys leluos — Gotlandeja i Elandeja.

Pa vaļsteibys pluotam 450,295 km², Švedeja irā trešuo poša leluo vaļsteiba Europys Savīneibā, kuramā dzeivoj 9,2 milijoni dzeivuotuoju. Švedejā cieški moza dzeivuotuoju bīzeiba - tik 21 cylvāks iz vīnu km². Vaļsteibys dīnavydūs dzeivoj labtik vaira cylvāku kai pūstumūs. 85% dzeivuotuoju dzeivoj mīstūs i guodojams, atīsmē itys skaits pasalelynuos. Švedejis Kienestis golvysmīsts irā Stokholmys, kurs taipoš irā pošu lelais vaļsteibys mīsts ar 9 223 766 dzeivuotuojim. Ūtrais pa lelumam mīsts irā Geteborgs, trešais — Maļme.

Švedejis vaļsteiba īstateita vydslaikūs. 17 godu symtā jei pasaplateja sovys teritorejis i tyka par Švedejis Impereju. Tei beja vīna nu pošu zeimeiguo vaļsteibu Europā 17 i 18 godu symtā. Lelumu teritoreju uors Skaņdinavejis pussolys Švedeja pagaisynuoja. Taipoš Reitu Švedeju, myuslaiku Suomeju puorjēme Krīvejis Impereja 1809 godā. Pa 1814 goda vaidim pi Švedejis tyka daškierta i Norvegeja, tok obadiveju vaļsteibu savīneiba dreiži izjuka. Nu tuo laika Švedeja napīsadola nivīnūs vaidūs i vysod raudzej īvāruot neutraliteta politiku.

Myuslaikūs Švedeja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratejsku vaļdeibu i labi izraisteitu ekonomiku. Jei aizajim pyrmū vītu pasaulī pa demokratejis iņdeksam i septeitū vītu pa ļaudeibys raisteibys iņdeksam. Švedeja irā Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejis (VEKRO) dalineica i nu 1995 gods janvara 1 dīnys Europys Savīneibys dalineica.

Etimologeja

Daudzejuos pasauļa volūduos Švedejis pasauka skaņ leidzeigai. Varams, pasauka izacēluse nu vuordu "Sweon/Sweonas" (Vacnorvegu volūdā: Sviar, latiņu: Suiones) i suokuos vīnkuoršai lītuota kai "Švedu ļauds". Švedu pošu pasauka Sverige sasadora nu diveju vuordu "Svea" i "Rike", kas zeimoj "Švedu Kieneste", tok laika guojumā izsoka puorsamejuse. Latgaliskuo pasaukys variaceja sadar ar lītaunīku volūdys pasauku i irā vīna nu daudzejom vuorda "Sweden" variacejom.

Suomu-ugru volūduos švedu i Švedejis pasauka izacēluse nu švedu volūdys vuorda roþs — iertīs. Itū pasauku lītuoja i skaņdinavu varjagim, kuri īstateja Novgoroda mīstu. Kod varjagus slavi asimilēja, Suomu-ugru pasauka izaglobuoja (Rus — anglīšu: Russia).