Žemaitejis Gercogiste

Žemaitėjės seniūnėjė
Žemaičių seniūnija
Žemaitejis Gercogiste

1219-1795

Žemaitejis Gercogistis gerbs

Žemaitejis Gercogiste (sorkons) Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys sostuovā ap 1619 godu

Golvysmīsts

Rasenai

Religeja

paguonisms, katuoļu

Pluots

25 700 km²

Administratevais daļejums

28 trakti

← Prīksteči

Žemaiteja

Piecteči →

Krīvejis Impēreja

Myusdīnu teritorejis

Lītova

Žemaitejis Gercogiste (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė, lītaunīku: Žemaičių seniūnija) beja gercogiste myusdīnu Lītovys teritorejā nu 1219 ļeidz 1795 godam, kod nūtyka Trešuo Puolejis daļeišona i gercogiste pourguoja Krīvejis Impērejis sostuovā.^[1] Tei rūbežova ar Kurzemis Gercogisti i Prūsejis Gercogisti, i tai beja pīeja pi Baļtejis jiurys.

Viesture

Žemaiši ilgus godus globova sovys paguonu tradicejis i tys beja piedejais regions Europā, kas pījāme kristīteibu. Pirmī žemaiši tyka kristeiti 1413 godā, bet vairumā tī beja vītejī kungi. Zemnīku vydā paguonu tradicejis tyka globuotys veļ vairuokus godu simteņus.^[2] Katuoļu ticeiba kļuva por golvonū ticeibu žemaišu zemīs ap 17 godu simteni.

Ilgus godus, Žemaiteja paļeidzieja nūturēt Vuocu Ordeņa ekspanseju Lītovys zemīs i žemaiši guva uzvorys vairuokuos nūzeimeiguos ceiņuos ar Zūbenbruoļu Ordeņi - Sauļis Kaujā (1236), Skodys Kaujā (1259) i Durbis Kaujā (1260). Jī vede ceiņu nazaverūt iz tū, ka Lītovys karaļs Mindaugs, kura pakļauteibā tai že beja žemaiši, pījāme kristīteibu.^[3]

Nūruodis i olūti

[1] Puolejis daļeišonys, 1772-1795 (angliskai)

[2] Katuoļu bazneica Lītovā godu simteņu laikā (angliskai)

[3] Durbis Kauja. Kai žemaiši napakļuovēs sova karaļa grybai (angliskai)

[1]

[2]

[3]