Žemaitejis Gercogiste
1219-1795
Žemaitejis Gercogistis gerbs | ||
Žemaitejis Gercogiste (sorkons) Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys sostuovā ap 1619 godu | ||
| Golvysmīsts | Rasenai | |
| Religeja | paguonisms, katuoļu | |
| Pluots | 25 700 km2 | |
| Administratevais daļejums | 28 trakti | |
| ← Prīksteči | Piecteči → | |
| Myusdīnu teritorejis |  Lītova
| |
Žemaitejis Gercogiste (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė, lītaunīku: Žemaičių seniūnija) beja gercogiste myusdīnu Lītovys teritorejā nu 1219 ļeidz 1795 godam, kod nūtyka Trešuo Puolejis daļeišona i gercogiste pourguoja Krīvejis Impērejis sostuovā.[1] Tei rūbežova ar Kurzemis Gercogisti i Prūsejis Gercogisti, i tai beja pīeja pi Baļtejis jiurys.
Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]
Žemaiši ilgus godus globova sovys paguonu tradicejis i tys beja piedejais regions Europā, kas pījāme kristīteibu. Pirmī žemaiši tyka kristeiti 1413 godā, bet vairumā tī beja vītejī kungi. Zemnīku vydā paguonu tradicejis tyka globuotys veļ vairuokus godu simteņus.[2] Katuoļu ticeiba kļuva por golvonū ticeibu žemaišu zemīs ap 17 godu simteni.
Ilgus godus, Žemaiteja paļeidzieja nūturēt Vuocu Ordeņa ekspanseju Lītovys zemīs i žemaiši guva uzvorys vairuokuos nūzeimeiguos ceiņuos ar Zūbenbruoļu Ordeņi - Sauļis Kaujā (1236), Skodys Kaujā (1259) i Durbis Kaujā (1260). Jī vede ceiņu nazaverūt iz tū, ka Lītovys karaļs Mindaugs, kura pakļauteibā tai že beja žemaiši, pījāme kristīteibu.[3]