Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Księstwo Kurlandii i Semigalii
Kurzemes un Zemgales Hercogiste
Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste
1561-1795

Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis gerbs

Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis karte

Golvysmīsts Meitova
Religeja luterticeiba, katuoļu
Volūdys vuocīšu, latvīšu, livonīšu, latgalīšu
Gercogistis puorvaļdis veids Monarheja
Pluots 27 826 km2
Dzeivuotuoju skaits 200 000 (1794)
Valuta Tālers
← Prīksteči

Baltic coat of arms.svg Livonejis Ordeņs

Kurzemis Veiskupeja

Piecteči →

Kurzemis Guberņa

Myusdīnu teritorejis Latveja

Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste (latvīšu: Kurzemes un Zemgales Hercogiste, puoļu: Księstwo Kurlandii i Semigalii) — beja gercogiste myusdīnu Latvejis teritorejā nu 1561 ļeidz 1795 godam, kod nūtyka Trešuo Puolejis daļeišona i gercogiste pourguoja Krīvejis Impērejis sostuovā.[1] Tei beja Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys vasaļvaļsteiba.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste roduos 1561 godā, Livonejis kora laikā. Piec Viļnis vīnuošonuos paraksteišonys, por pirmū gercogistis gercogu kļuva Gothards Ketlers.[2] Jys varēje vaļdeit bejušojuos Livonejis zemīs pi nūsacejuma, ka juo gercogiste atroduos Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys pakļauteibā. 1570 godā, Gothards izvede lykumu - Privilegium Gotthardinum, kas ļuove gercogistis kungim pakļaut vītiejus zemnīkus dzymtbiušonai.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]