Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste
1561-1795
Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis gerbs | ||
Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis karte | ||
| Golvysmīsts | Meitova | |
| Religeja | luterticeiba, katuoļu | |
| Volūdys | vuocīšu, latvīšu, livonīšu, latgalīšu | |
| Gercogistis puorvaļdis veids | Monarheja | |
| Pluots | 27 826 km2 | |
| Dzeivuotuoju skaits | 200 000 (1794) | |
| Valuta | Tālers | |
| ← Prīksteči | Piecteči → | |
| Myusdīnu teritorejis | _(16-9).svg){kind=small} Latveja | |
Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste (latvīšu: Kurzemes un Zemgales Hercogiste, puoļu: Księstwo Kurlandii i Semigalii) — beja gercogiste myusdīnu Latvejis teritorejā nu 1561 ļeidz 1795 godam, kod nūtyka Trešuo Puolejis daļeišona i gercogiste pourguoja Krīvejis Impērejis sostuovā.[1] Tei beja Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys vasaļvaļsteiba.
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste roduos 1561 godā, Livonejis kora laikā. Piec Viļnis vīnuošonuos paraksteišonys, por pirmū gercogistis gercogu kļuva Gothards Ketlers.[2] Jys varēje vaļdeit bejušojuos Livonejis zemīs pi nūsacejuma, ka juo gercogiste atroduos Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys pakļauteibā. 1570 godā, Gothards izvede lykumu - Privilegium Gotthardinum, kas ļuove gercogistis kungim pakļaut vītiejus zemnīkus dzymtbiušonai.