Europa

Europa irā vīns nu septeņu pasauļa koņtinentu. Geologiskai i geografiskai ite pussola, kura sataisa Eurazejis vokoru daļu.

Eiropā ir 50 vaļstu. Boguoteibys leimiņs vysā Eiropā ir cīši atsaškireigs. Boguotuokuos vaļsts golvonūkuort atsarūn Rītumeiropā i Zīmeļeiropā, bet nabadzeiguokuos ir daudzuos Austrumeiropys i Balkanu vaļstīs. Saskaņā ar Pasauļa bankys (2011–2018) datim, boguotuokuos vaļsts Eiropā piec IKP (PPP) iz vīnu dzeivuotuoju ir Luksemburga, Īreja, Norvegeja, Šveice i Niderlande. Nabadzeiguokuos vaļsts ir Moldova, Ukraina, Bosneja i Hercegovina, Albaneja i Serbeja.

Golvonī Eiropys finanšu centri ir Londona, Cīrihe, Ženeva i Frankfurte.

Eiropā dzeivoj drupeit mozuok kai 750 miļjoni cylvāku (9,21% nu pasauļa īdzeivuotuoju), kas jū padora par catūrtū apdzeivuotuokū pasauļa daļu piec Azejis, Afrikys i Amerikys. Īdzeivuotuoju skaita pīaugums Eiropā ir lāns, saleidzynojūt ar cytom pasauļa daļom, storp cytu, deļtuo, ka ir zams dzimsteibys leimiņs. Dīnvydeiropa i Rītumeiropa ir regioni, kur pasaulī ir leluokais videjais vacuoku cylvāku skaits, myusu dīnuos tī veidoj 21% nu īdzeivuotuoju, kas ir vacuoki par 65 godim. Apvīnuotūs Nāceju organizaceja prognozej, ka Eiropys īdzeivuotuoju skaits nu 2022. da 2050. godam sasamazynuos par -7%, bez izmaiņu imigracejis plyusmuos.

Eiropā runoj 230 volūduos, kas ir tikai 3% nu pasauļa volūdu. Vaira kai 90% tuos īdzeivuotuoju runoj indoeiropīšu volūduos. Leluokuos indoeiropīšu volūdu grupys ir slavu, germaņu i romanu volūdys.

2008. godā Eiropa beja boguotuokais kontinents pasaulī piec puorvaļdeitūs aktivu, kūpā ar vaira nakai 32,7 triļjonim ASV dolaru, saleidzynojūt ar Zīmeļamerikys 27,1 triļjonim ASV dolaru. 2009. godā kūpejī puorvaļdeitī aktivi Eiropā veiduoja trešdali nu pasauļa aktivu. Tok 2007.–2008. godu finanšu krīze nūvuojinuoja daudzu vaļstu kreditreitingu i izraiseja eirozonys parāda krīzi.

Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo.