Krīvejis Impēreja
1721-1917
Krīvejis Impērejis gerbs | ||
.svg)
Krīvejis Impēreja (tymši zaļs) 1866 godā | ||
| Golvysmīsts | Pīterpiļs | |
| Religeja | pareizticeiba | |
| Pluots | 22 800 000 km2 (1895) | |
| Dzeivuotuoju skaits | 125 640 000 (1897) | |
| Vaļsteibys purvaļde | Monarheja | |
Imperatori
| ||
| Valuta | Rubļs | |
| ← Prīksteči | Piecteči → | |
| Myusdīnu teritorejis |  Krīveja
| |
Krīvejis Impēreja (krīvu: Российская Империя) beja krīvu vaļsteiba nu 1721 ļeidz 1917 godam, kod tei beidze sovu pastuoviešonu piec imperatora Nikolaja II atkuopšonuos nu vorys, dažys dīnys piec Pebreļa revoļucejis.[1] Krīvejis Impēreja beja trešuo ļeluokuo impēreja ciļvēcis viesturē plateibys ziņā piec Britu Impērejis i Mongoļu Impērejis. Piec 1897 goda tautys skaiteišonys, ar 125.6 miļjonim īdzeivuotuoju[2] tei tai že beja trešuo ļeluokuo pasauļa vaļsteiba piec dzeivuotuoju skaita.
Krīveja tyka pasludynuota por impēreju 1721 godā piec Ništadys mīra paraksteišonys, cara Pītera I laikā, kod tei guva panuokumus Ļelajā Zīmeļu Korā pret Švedeju i īkarova jaunys teritorejis.