Rumuneja

România
Rumuneja

Rumunejis karūgs i gerbs
Golvysmīsts	Bukareste
Vaļsteibys volūda	rumunīšu
Prezidents	Nicușor Dan
Ministru prezidents	Ilie Bolojan
Pluots	238 397 km²
Dzeivuotuoju skaits	19 036 031 (2025)
Laika zona -vosorā

Rumuneja (rum.: România) — vaļsteiba Europā. Golvysmīsts - Bukareste.

Viesture

Modernuo Rumuneja suoce taiseitīs 1859. godā, kod sasaškēre Osmaņu pavaļdeibā byunūšuos Moldovys i Valahejis (rumunīšu: Țara Românească) kunigaitis. Rumunejis Kienestis napavaļdeiba nu Osmaņu imperejis tyka paslūdynuota 1877. goda 9. majā, a škārsregionalai jū pīzyna 1878. goda Berlina kongress.

Rumunejis rūbeži tuoļuokojuos godu desmitēs labtik mejuos, i niulejūs rūbežus jei dabuoja tik piec Ūtrā pasauļa kara beigom. Piec Pyrmuo pasauļa kara Rumunejis Kienestei daškēre Transilvaneju, Bukovinu i Besarabeju. 1940. goda vosorā Besarabeju i daļu Bukovinys (myuslaiku Moldovys republiku i Ukrainys Čerņivcu apgabaļu) piec uļtimatuma padūšonys okupēja Sovetu Savīneiba, a Transilvaneju piec Vuocejis spīdīņa atdeve Vengrejai. Pa ūtrā pasauļa kara laiku rumunīšu armeja atturēja Besarabeju i taipat aizkaruoja SSRS teritorejis Dņestrys reitu upmolā, tymā vydā Odesys mīstu. Piec kara Rumuneju aizjēme SSRS armeja, kieneņš tyka grauduots i sataiseita socialistiska republika, kura nu 60. godu vyda turējuos pi Moskovai napavaļdeigys politikys.

Piec Dzeļža aizkora krišonys 1989. godā i tautys revoļucejis pret Čaušesku diktaturu, Rumunejā tyka aizsuoktys politiskys i ekonomiskys reformys, kurys ļuove jai 2004. godā dasaškiert NATO i 2007. goda 1. janvarā Europys Savīneibai.

Politika

Unitara pušprezidentala republika. Nu 2007 g. irā Europys Savīneibys dalinīkvaļsteiba.

Demografeja

Etniskais sadors

Tauta	Dzeivuotuoju skaits	%
Rumunīši	>19 mln.	89.5%
Vengri	1,431,807	6.6%
Čyguoni	535,140	2.46%
Ukraini	61,091	0.28%
Švabi	59,764	0.28%
Krīvi	35,791	0.17%
Cyti		0.8%