Līga Rundāne
Līga Rundāne (dzymuse 1970 gods juņa 24 dīnā Kuorsovā) — latgalīšu ailineica, latgaliskuo puormaņtīņa apzynuotuoja i popularizātuoja.
Biografeja[pataiseit | labot pirmkodu]
Dzymdynuotuoji: tāvs – Ontons Zvīdris, muote – Genovefa Zvīdre. Auguse i vuicejusēs Nautrānu pogostā. Beiguse Nautrānu vydsškolu (1988), studiejuse Rēznis Augstškolā, jū beiguse 1996 godā ar bakalaura gradu filologejā. Nu 2007 gods da 2010 godam studiejuse Reigys Stradiņa universitetā, dabuojuse magistra grada veseleibys davērē pa dramys terapeuta (vīna nu muokslys terapejis atzaru) specialitetam. Dzeivoj Kuorsovā, dora Kuorsovys vydsškolā par latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju. Div bārni: Laurs i Beāte.
Radeigajai izaugsmei ītaku darejs Oskars Seiksts i cyti juos audzis jaunī latgalīšu literati. Pamudrynuojumu aktivuok raksteit dzeivuļus davuši vosorys kursi latgalīšu volūdys i kulturys školuotuojim Vosoruošona. Div reizis Līgai Rundānei daškierts latgalīšu kulturys apduovaņs Boņuks: 2008 godā – nominacejā Vysulobuokuos ailis i 2010 godā – nominacejā Gods Školuotuojs.
Literaruo darbeiba[pataiseit | labot pirmkodu]
Dzeivuli publicāti periodikā i kūplasīņūs. 2004 godā izguojs autoris aiļu lasīņs Leluos atlaidys. Jam soveiga surreala i modernistiska izsaceiba, kurū roda romaņtiskuo suope, baime nu naeistynuma sevī, ambivalents i paradoksals pasauļa jutums, radeišonys suope i svātums. Pazeistamys i publikys nūmīļuotys tykušys Sovvaļnīka dzīsmis ar Līgys Rundānis vuordim - Vysi vieji [1], Atrasšu tevi [2], i Vosoruošonai [3]. Diskā Sūpluok īguoja i iņterveja ar Līgu Rundāni.
- Gruomota
- Leluos atlaidys (2004)
- Publikacejis kūplasīņūs
- Pie–la–vī-ties: Rēzeknes augstskolas jauno autoru krājums (sak. I. Šuplinska, 2003)
- Saulis spaiti iz spīgeļu. Лучи по зеркалам (latgalīšu i krīvu volūdā (sak. I. Magazeinis, F. Osina, 2007).
- Susātivs: myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja (sak. I. Šuplinska, 2008)
Nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]
- Šuplinska, I. Personvārda funkcionalitāte jaunākajā latviešu dzejā. Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāls. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2008, 130.–144. lpp.
Uorejuos nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |