Pāriet uz saturu

Nautrānu pogosts

Materials nu Vikipedeja
Nautrānu pogosts
Nūvods: Rēzeknis nūvods
Centrys: Rogovka
Pluots: 156,9 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010): 1310
Bīzeiba: 8.3 dz./km2

Nautrānu pogosts[1] (latvīšu: Nautrānu pagasts) — Rēzeknis nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Atsarūn nūvoda pūstumūs. 1998. godā Nautrānu pogostam daškierts Miglinīku pogosts. Da 1999. godam — Ludzys rajona daļa. Vīna nu vysuzeimeigūs vītu Latgolys kulturviesturē. Nautrānu pogosta centrys — Rogovka.

Arheologiskī atradīni Opiņku piliskolnā i VII—XI gs. Laizānu seņkopūs līcynoj, ka ite dzeivuojuse latgaļu moztautys daļa ar labi izraisteitu kulturu. Nu sovys pusis, Salinīku seņkopu atradīni ruoda, ka pyrma tuo ite dzeivuojuse i suomugru moztauta, kura piečuok sasaliejuse ar atguojiejim latgalim.

XVII—XIX godusymtā nūvoda centrys beja Zaļmuiža, kura nu īsuoku pīdarēja grafim Korfim, a piec tyka par Rozenšildu-Paulinu sovumu. Caur muižu guoja Reigys ceļš, kurs saškeire Latgolu ar Reigu.

XIX godusymtā Zaļmuiža tyka par dzimtinīku buntu centru, i vīns nu golvonūs ceikstātuoju par zemnīku tīseibom beja latgaļu atdzimšonys vadynuotuojs, ailinīks Pīters Miglinīks. Kūpā ar Andryvu Jūrdžu, J. Seili, A. Purmalīti, F. Skesteri, V. Leiku jis radeja vīnreizeigu aktivuma formu ceikstīņam pret dzimtinīku apmīgšonu i cariskuos Krīvejis puorkrīvuošonys politiku.

XIX i XX godusymtu meitovuos Zaļmuižys pogosts turēja pošu leluokū skaiteigūs dzeivuotuoju procentu Latgolā. Nautrānu nūvoda kulturapleicei XIX i XX gs. bejuse cīši svareiga role vysā latgaļu kulturā — ite dzymušys, vuicejušuos i darejušys daudzejis latgaļu atdzimšonu vadynuojušys personeibys.

Nautrānu pogosts geografiskai izalikaliejs Latgolys augstainis i Lubuona leidzonainis sadurā, Rēzeknis nūvoda pūstumreitūs, pi rūbeža ar Bolvu i Kuorsovys nūvodim, Ičys upis leičūs. Viesturiskais Nautrānu nūvods apjam nazkodejū Nautrānu katuoļu parapeju, kuramā īīt tānejais Nautrānu pogosts i daļa tānejūs Mežvydu i Iļžukolna pogostu.

Dzeivuotuoji

[pataiseit | labot pirmkodu]

Zeimeigi ļauds

[pataiseit | labot pirmkodu]

Nautrānu ci Miglinīku pogostā dzymuši:

  • Jūrdžys Andryvs — ailinīks, ļaudyskais dareituojs, latgaļu literaturys raisteibys vadynuotuojs;
  • Miglinīks Pīters — ailinīks, ļaudyskais dareituojs, latgaļu atdzimšonys vadynuotuojs;
  • Miglinīks Juoņs — pyrmais latgaļu teologejis zineibu doktors;
  • Platpīrs Aleksandrys — vīns nu pyrmūs latgaļu tauteibys bazneicnīku;
  • Pujats Juoņs — arciveiskups;
  • Rancāns Jezups — veiskups i politiks;
  • Rancāns Nikodems — bazneicnīks, rakstinīks, vuiceibys plateituojs, vīns nu pošu zeimeiguokūs latgaļu ļaudyskūs dareituoju;
  • Sviklis Andrejs — bazneicnīks;
  • Sviklis Jezups — bazneicnīks;
  • Cybuļskis Juoņs — kulturviesturnīks, publicists.

Dzymuši cytur, Nautrānu apleicīnē vuicejušīs ci darejuši:

Teiklavītys

[pataiseit | labot pirmkodu]