Jans III Sobeskis
Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys valdnīka Jana Sobeska portrets | |
| Puolejis Karaļs Lītovys Ļelgercogs | |
| Vaļdeišonys laiks | 19 lopu m. 1674 - 17 vosorys m. 1696 |
| Prīkštecs | Mihaeļs I |
| Piectecs | Augusts II Styprais |
| Pilns vuords | |
| Jans III Sobieskis | |
| Pīdzims | 17 labeibys m. 1629 Oļesko, Puolejis-Lītovys Sadraudzeibā |
| Nūmyrs | 17 vosorys m. 1696 Varšovā, Puolejis-Lītovys Sadraudzeibā |
| Dzymta | Sobeski |
| Tāvs | Jakubs Sobeskis |
| Muote | Sofeja Teofiļeja Daņiļeviča |
| Reļigeja | Katuoļu |
Jans III Sobeskis (puoļu: Jan III Sobieski; pīdzims 1629 goda labeibys m. 17.d - nūmyrs 1696 goda vosorys m. 17.d) beja Puolejis-Lītovys Sadraudzebys valdnīks nu 1674 ļeidz 1696 godam. Jis ir vīns nu zinuomuokajim valdnīkim Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys viesturē. Juo miļitarista talants ļuove jam vadeit apvīnuotū kristīšu armeju Veinis Kaujis laikā pret Osmaņu Impēreju, kurā Sobeska vadeituo armeja guve uzvoru i apturēje osmaņu ekspanseju Europā. Osmaņi jū īsauce por "Lehistanys Lauvu", bet Rūmys puovasts slavēje jū, kai kristīteibys gluobieju.[1]