Augusts II Styprais

Materials nu Vikipedeja
Augusts II Styprais

Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys valdnīka Augusta II portrets

Saksonejis Eļektors
Vaļdeišonys laiks 27 sulu m. 1694 - 1 svacainis m. 1733
Prīkštecs Johans Georgs IV
Piectecs Augusts III nu Puolejis
Puolejis Karaļs
Lītovys Ļelgercogs
Vaļdeišonys laiks Pirmūreiz: 15 lopu m. 1697 - 1706

Ūtrreiz: 1709 - 1 svacainis m. 1733

Prīkštecs Jans III Sobeskis
Piectecs Staņislavs I
Pilns vuords
Augusts II Styprais
Pīdzims 12 lopu m. 1670 Driezdenī, Saksonejis Eļektoratā
Nūmyrs 1 svacainis m. 1733 Varšovā, Puolejis-Lītovys Sadraudzeibā
Dzymta Vetini
Tāvs Johans Georgs III
Muote Princese Anna Sofeja nu Danejis
Reļigeja Katuoļu

Luterticeiba

Paroksts

Augusts II Styprais (puoļu: August II Mocny; lītaunīku: Augustas II; pīdzims 1670 goda lopu m. 12.d - nūmyrs 1733 goda svacainis m. 1.d) beja Puolejis-Lītovys Sadraudzebys valdnīks nu 1697 ļeidz 1706 i nu 1709 ļeidz 1733 godam. Jis tai že beja Saksonejis Eļektorata valdnīks nu 1697 ļeidz 1733 godam. Augusts tyka īsaukts por "Styprū" deļ juo ļeluo fiziskuo spāka. Jam patyka tū pīruodeit i jis varēje pourlaust zyrga pokovu ar rūkom.[1]

Nu dzymšonys luteraņs, Augusts II 1697 godā maineja ticeibu i kļuve por katuoli, lai kļiutu por Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys valdnīku. Juo laikā Saksonejis golvysmīsts Driezdene kļuve por svareigu Europys muokslys centru. Jam pīderēje īvārojama muoksls kolekceja i jis lyka uzceļt vairuokys graznys piļs Driezdenī i Varšovā.[2]

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]