Bavārejis Karaļiste
1805-1918
Karaļistis karūgs i gerbs | |||
Bavārejis Karaļiste (zaļs) 1815 goda | |||
| Golvysmīsts | Minhene | ||
| Religeja | katuoļu | ||
| Pluots | 75 865 km2 (1910) | ||
| Dzeivuotuoju skaits | 6 524 372 (1910) | ||
| Vaļsteibys purvaļde | Konstitucionaluo monarheja | ||
Bavārejis karaļi
| |||
| ← Prīksteči | Piecteči → | ||
| Myusdīnu teritorejis |  Vuoceja
| ||
.svg)
.svg){kind=small}
Bavārejis Karaļiste (vuocīšu: Königreich Bayern) — beja vuocīšu vaļsteiba myusdīnu Bavārejis teritorejā nu 1805 ļeidz 1918 godam. Tei roduos piec Presburgys Vīnuošonuos paraksteišonys 1805 godā. Viteļsbahu dzymta turpinova vaļdeit Bavārejā i nu eļektorim jī tuoļuok tyka atzeiti por karaļim.[1]
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]Karaļistis izveide
[pataiseit | labot pirmkodu]Bavāreja topa par karaļisti Napoļeona koru laikā, kod tei pījāme Praņcejis pusi. Praņču uzvora korā pour austrīšim nūvede pi Presburgys Vīnuošonuos, kura beja labvieļeiga Bavārejai. Svātuo Rūmys Impēreja beidze sovu eksistenci i por sovu atbolstu korā, Napoļeons deve vairuokim vaļdnīkim augstuokus statusus, kas ļuove Maksimiļianam I krūnēt sevi por karaļi 1806 godā. Ļeidz 1813 godam, Bavārejis Karaļiste acaroda Reinys Konfederacejis sastuovā, kas beja sova veida moksa por karaļistis gūdu. Kora gadejumā, Bavārejai beja otkon juopaļeidz Praņcejai i Napoļeona koraspākam.[2]
Kod 1812 godā praņču koraspāks cīte sakuovi korā pret Krīveju, Bavāreja zaudieja 30 000 koraveiru i 1813 godā tei izastuoja nu Reinys Konfederacejis i pījāme Austrejis Impērejis pusi. Por sovu paļeidzeibu ceiņā pret Napoļeonu, Bavārejai tyka garantāta naatkareiba. Piec Napoļeona sakuovis, karaļiste tyka pi jaunom teritorejom - Vurcburgys Ļelgercogistis, Maincys Arhiveiskupejis i daļis nu Hesis Ļelgercogistis. 1816 godā, Bavāreja pīvīnova Falcys nūvodu i nūstiprinova sovys pozīcejis vuoucu zemīs.
Ļudvigs I i revoluceju laiki
[pataiseit | labot pirmkodu]Kod 1825 godā pi vorys nuoce Ļudvigs I, Bavāreja pīdzeivova uzplaukuma periodu. Jis beja ļels muokslys cīneituojs i juo laikā, karaļistī tyka uzcalti vairuoki īvārajomi arhitekturys pīminekļi. Ļudvigs I ar ļelu entuziasmu vērēs iz Minhenis apbiuvi i 1830 godā tī tyka atvārts pirmais pubļiskais muzejs Europā. Juo laikā por tradiceju kļuva i Oktobrafests - tys i myusu dīnuos iraid turistu īcīņeits pasuocīņs.[3] 1835 godā Bavārejā tyka uzcalta pirmuo dzelzceļa ļineja vuocu zemīs, kura savīnova Fjurtys i Njurnbergys mīstus.
Ļudvigs I zaudieja sovu popularitāti piec 1848 goda revoļucejom i lai juo dzymta nazaudātu voru, jis otsocejuos nu sova karaļa titula i nūdeve tū sovam dālam Maksimiļianam II. Jis tai že beja spīsts pīdzeivuot saceļšonuos sovuos zemīs, bet ar Prūsejis koraspāka otbolstu, saceļšonuos tyka apspīsta i Maksimiļians turpinova sovu vaļdeišonu ļeidz sovai nuovei 1864 godā.