Minhene

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
München
Minhene
Munchen collage.jpg

Daži nu īvārajomim Minhenis objektim (nu augšys kreisuos pusis uz lobū) - Pīterbazņeicys tūrņs, Nimfenburgys Piļs, BMW ofiss, Rāte y rātslaukums, Hofgartentempeļs i Allianz Arena

Minhenis karūgs i gerbs

Locator map M (town) in Germany.svg
Vaļsteiba Flag of Germany.svg Vuoceja
Nūvods Bavāreja
Pirmūraiz pīmināta 1158 godā
Pluots 310.43 km2
Dzeivuotuoju skaits
  • Bleivums
  • Aglomeraceja
1 456 039 (2017)

4700/km2

5 991 144

Laika zona
-vosorā
UTC+1 (CET)

UTC+2 (CET)

Teiklavīta muenchen.de

Minhene (vuocīšu: München) - iraid Voucejis federaluo nūvoda Bavārejis ļeluokais mīsts piec īdzeivuotuoju skaita i nūvoda golvmīsts. Ar 1.5 milljonim īdzeivuotuoju,[1] Minhene iraid trešais ļeluokais mīsts Vuocejā i 12-tais ļeluokais mīsts Eiropys Savīneibā.

Minhenī iraid daudz dažaidu apskatis objektu i Bavārejis golvmīsts iraid īcīneits turistu golapunkts. Mīsts ik godu uzjam miļjonus ourvolstu turistu, kuri dūdas iz Minheni, lai jimtu daļeibu Oktobrafestā, apzavārtu daudzūs īvāruojumūs arhitekturys pīminekļus i apmekļietu sporta posuokumus.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Mīsta vuords iraid cieļīs nu sanvuocīšu volūdys vuorda Munichen, kas nūzeimej "pi mūkim". Kuodreiz mīsta vītā beja Benediktīšu ordeņa klūsters, kas vāluok topa por Mihnenis vacmīstu. Mūks iraid attāluots i mīsta gerbā. Minhene iraid pirmūreiz mināta 1128 godā.

Geografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Minhene acarūn aptuveni 50 kilometru ottuolumā iz zīmeļim nu Aļpim i tamdieļ mīsta apkuortnī bīžuok iraid ļeits i snīgs. Mīsts iraid 520 metrus vyrs juirys ļeimeņa.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]