Minhene
Daži nu īvārajomim Minhenis objektim (nu augšys kreisuos pusis uz lobū) - Pīterbazņeicys tūrņs, Nimfenburgys Piļs, BMW ofiss, Rāte y rātslaukums, Hofgartentempeļs i Allianz Arena
Minhenis karūgs i gerbs | |||
_in_Germany.svg)
| |||
| Vaļsteiba |  Vuoceja
| ||
| Nūvods | Bavāreja | ||
| Pirmūraiz pīmināta | 1158 godā | ||
| Pluots | 310.43 km2 | ||
Dzeivuotuoju skaits
|
1 456 039 (2017)
4700/km2 5 991 144 | ||
| Laika zona -vosorā |
UTC+1 (CET)
UTC+2 (CET) | ||
| Teiklavīta | muenchen.de | ||
.svg)
Minhene (vuocīšu: München, bavarīšu: Minga) - iraid Voucejis federaluo nūvoda Bavārejis ļeluokais mīsts piec īdzeivuotuoju skaita i nūvoda golvmīsts. Ar 1.5 milljonim īdzeivuotuoju,[1] Minhene iraid trešais ļeluokais mīsts Vuocejā i 12-tais ļeluokais mīsts Eiropys Savīneibā.
Minhenī iraid daudz dažaidu apskatis objektu i Bavārejis golvmīsts iraid īcīneits turistu golapunkts. Mīsts ik godu uzjam miļjonus ourvolstu turistu, kuri dūdas iz Minheni, lai jimtu daļeibu Oktobrafestā, apzavārtu daudzūs īvāruojumūs arhitekturys pīminekļus i apmekļietu sporta posuokumus.
Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]
Mīsta vuords iraid cieļīs nu sanvuocīšu volūdys vuorda Munichen, kas nūzeimej "pi mūkim". Kuodreiz mīsta vītā beja Benediktīšu ordeņa klūsters, kas vāluok topa por Mihnenis vacmīstu. Mūks iraid attāluots i mīsta gerbā. Minhene iraid pirmūreiz mināta 1128 godā.
Geografeja[pataiseit | labot pirmkodu]
Minhene acarūn aptuveni 50 kilometru ottuolumā iz zīmeļim nu Aļpim i tamdieļ mīsta apkuortnī bīžuok iraid ļeits i snīgs. Mīsts iraid 520 metrus vyrs juirys ļeimeņa.