Svātuo Rūmys Impēreja

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Sacrum Imperium Romanum
Heiliges Römisches Reich
Svātuo Rūmys Impēreja
800/962-1806

Impērejis karūgs i gerbs

Svātuos Rūmys Impērejis (dzaltans) ļeluokuo teritoreja nu 1155 ļeidz 1268 godam

Golvysmīsts Nabeja taida
Religeja Katuoļu, luterticeiba
Vaļsteibys purvaļde Īvālātuo monarheja
Vaļsteibys volūdys Latiņu, vuocīšu i citys
Imperatori
  • 962-973 Otto I (pirmais piec citys versejis)
Pluots 900 000 km2 (1032)
Dzeivuotuoju skaits
  • 1032 - 10 000 000
  • 1700 - 20 000 000
  • 1800 - 29 000 000
← Prīksteči

Reitfrankeja

Vuocejis Karaļiste

Italejis Karaļiste

Piecteči →

Prūsejis Karaļiste

Flag of the Habsburg Monarchy.svg Austrejis Impēreja

Reinys Konfederaceja

Myusdīnu teritorejis Flag of Germany.svg Vuoceja

Flag of Austria.png Austreja

Flag of Switzerland.svg Šveicareja

Flag of Italy.svg Italeja

Flag of France.png Praņceja

Netherlands flag outline.png Nīderlandeja

Flag of Belgium.svg Beļgeja

Flag of Liechtenstein.svg Liktenšteins

Flag of Luxembourg.svg Luksemburga

Flag of Poland.svg Puoleja

CZ Flag.png Čekeja

Croatia Flag.svg Horvateja

Slovenia flag 300.png Sloveneja

Flag of Russia.svg Krīveja

Svātuo Rūmys Impēreja (vuocīšu: Heiliges Römisches Reich; latiņu: Sacrum Imperium Romanum) — beja nu daudzom tauteibom i vaļsteibom sastuovūša savīneiba Centrālos Eiropys teritorejā, kura roduos Agreinojūs vydslaikūs i pastuovēje ļeidz 1806 godam, kod tei sabruka Napoļeona koru laikā.[1] Ļeluokuo impērejis teritoreja piec 962 goda beja Vuocejis Karaļiste. Tai že impērejis sastuovā beja taidys zinomys karaļistis, kai Bohēmejis Karaļiste, Burgundejis Karaļiste i Itaļejis Karaļiste.

Vāsturnīkim aizvīn acaškirās dūmys por impērejis dzymšonys godu. Vīni uzskota, ka impērejis suokums beja 800 godā, kod Rūmys Pāvests Ļeo III krūnieja franku karaļi Kuorļi Ļelū por imperatoru. Citi por impērejis suokumu uzskota 962 godu, kod Otto I tyka krūnāts por imperatoru i jis sevi uzskateja por Kuorļa Ļeluo piecteci.[2] Deļ itim divim imperatorim vīdūkļi i rašonuos godi bīži vīn atškiras.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]