Azars Kimzī
Skots iz Kimzī azaru | |
| Vaļsteiba |  Vuoceja
|
| Nūvods | Bavāreja |
| Pluots | 79.9 km² |
| Krosta ļineja | 63.96 km |
| Ļeluokais dziļums | 72.7 metri |
| Vidiejais dziļums | 25.6 metri |
| Augstums vjl | 518 metri |
Kimzī (vuocīšu: Chiemsee) iraid azars Vuocejis dīnavydreitūs, Bavārejis nūvodā 20 kilometrus nu Austrejis rūbežys i 70 kilometrus nu nūvoda golvmīsta Minhenis. Iz vīnys nu azara solom acarūn Herenkimzī piļs, kura tyka calta Bavārejis karaļa Ļudviga II laikā i tei iraid populars turisma objekts.[1]
Rašonuos viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]Kai daudzi nūvoda azari, Kimzī roduos Ladslaiku laikā, aptuveni pyrms 10 000 godim, kod tī kusa miļzeigi laduoji. Interesanti, ka suokūtnieji azara plateiba beja treis reizys ļeluoka, bet godsymtu laikā tei samozynovuos dieļ tou, ka azarā ītakūšuos upus pīnas smiļts i akmeņus, kuri po druskai turpinoj samazynuot azara plateibu. Piec prognozem, Kimzī azars varātu piļneibā izzust piec 7—8 tyukstužim godu.[2]
Azara solys
[pataiseit | labot pirmkodu]Iz azara iraid treis golvonuos solys — Hereninzeļe, Frauenkimzī i Krautinzeļe. Iz azara ļeluokuos solys Hereninzeļis acarūn Herenkimzī piļs, kura iraid populars turisma objekts. Karaļs Ļudvigs II beja ļels Praņcejis karaļa Ļudviga XIV cīneituojs i piļs beja dūmuota, kai Versaļis piļs mozuokuo bavārīšu verseja.[3] Dieļ karaļa nuovis 1886 godā i ļelojom izmoksom, piļs ceļtnīceiba natyka pabeigta ļeidz golam.