Azars Kimzī

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Chiemsee
Kimzī azars

Skots iz Kimzī azaru

Vaļsteiba Flag of Germany.svg Vuoceja
Nūvods Bavāreja
Pluots 79.9 km²
Krosta ļineja 63.96 km
Ļeluokais dziļums 72.7 metri
Vidiejais dziļums 25.6 metri
Augstums vjl 518 metri

Kimzī (vuocīšu: Chiemsee) iraid azars Vuocejis dīnavydreitūs, Bavārejis nūvodā 20 kilometrus nu Austrejis rūbežys i 70 kilometrus nu nūvoda golvmīsta Minhenis. Iz vīnys nu azara solom acarūn Herenkimzī piļs, kura tyka calta Bavārejis karaļa Ļudviga II laikā i tei iraid populars turisma objekts.[1]

Rašonuos viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Kai daudzi nūvoda azari, Kimzī roduos Ladslaiku laikā, aptuveni pyrms 10 000 godim, kod tī kusa miļzeigi laduoji. Interesanti, ka suokūtnieji azara plateiba beja treis reizys ļeluoka, bet godsymtu laikā tei samozynovuos dieļ tou, ka azarā ītakūšuos upus pīnas smiļts i akmeņus, kuri po druskai turpinoj samazynuot azara plateibu. Piec prognozem, Kimzī azars varātu piļneibā izzust piec 7—8 tyukstužim godu.[2]

Azara solys[pataiseit | labot pirmkodu]

Iz azara iraid treis golvonuos solys — Hereninzeļe, Frauenkimzī i Krautinzeļe. Iz azara ļeluokuos solys Hereninzeļis acarūn Herenkimzī piļs, kura iraid populars turisma objekts. Karaļs Ļudvigs II beja ļels Praņcejis karaļa Ļudviga XIV cīneituojs i piļs beja dūmuota, kai Versaļis piļs mozuokuo bavārīšu verseja.[3] Dieļ karaļa nuovis 1886 godā i ļelojom izmoksom, piļs ceļtnīceiba natyka pabeigta ļeidz golam.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]