Veipa pogosts
| Veipa pogosts | |
|---|---|
 | |
| Nūvods: | Krystapiļs nūvods |
| Centrys: | Veips |
| Pluots: | 77.0 km2 |
| Dzeivuotuoju sk. (2010): | 788[1] |
| Bīzeiba: | 10.2 dz./km2 |
| Teiklavīta | www.vipe.lv |
Veipa pogosts irā Krystapiļs nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora feļčeru punkts, pamatškola, biblioteka, klubs (tautys noms) i amateibys centrys "Māzers". Bazneicu ci cierkvu pogosta teritorejā navā. Uors administrativuos atzaris, pogosta ļauds vysuvaira aizajim kūkapdarē.
Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]
Viesturiskai Veipa pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Mežamuižys pogostā, kas 1925 godā pasaukts par Veipa pogostu. 1941 godā pogosts daškiersts Jākubmīsta apleicinim. Veipa pogosta pluots bejs 81,9 km² i tymā dzeivova 2366 ļauds.[2] 1945 godā Veipa pogostā īstateja Veipa i Mežuoris solys padūmi, a pošu pogostu likvidēja. Nu 1949 gods da 1962 godam Veipa sola bejuse Krystapiļs rajonā, a nu 1962 goda Jākubmīsta rajonā. 1966 godā Veipa solai daškiera likvidātū Azarīšu solu, a 1973 godā daļu Veipa solys teritorejis daškiera Kūku solai i 1977 godā Mežuoris solai.[3] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu.[4] 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Krystapiļs nūvodam.
Rūbeži[pataiseit | labot pirmkodu]
Veipa pogosts tur rūbežu ar:
- Krystapiļs nūvoda Kūku pogostu i Mežuoris pogostu;
- Jākubmīsta nūvoda Uobeļu pogostu;
- Leivuona nūvoda Turku pogostu.
Dzeivuotuoji[pataiseit | labot pirmkodu]
Veipa pogostā dzeivoj 788 ļauds. Nu jū 15,3 % (122) da dorbuotnuma vacumam, 63,5 % (509) dorbuotnuma vacumā, a 21,2 % (170) viers dorbuotnuma vacuma. Bezdorba leidzīņs 5,2%.[5]
Solys[pataiseit | labot pirmkodu]
Veipa pogosta ļauds dzeivoj 17 soluos.[6] Pošu leluos solys - Veips (pogosta centrys), Poļakys, Trepe.
Zeimeigi ļauds[pataiseit | labot pirmkodu]
- Aļberts Džarcāns — ritiņnīks, Latvejis čempions sašys braucīņūs i trekā, Helsinku Olimpiskū kaitu dalinīks;
- Evaļds Ambrazevičs - Veipa pogosta viesturnīks, školuotuojs, Daugovys tāmātuojs.
Saimisteiba[pataiseit | labot pirmkodu]
Transports i saiteibys[pataiseit | labot pirmkodu]
Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Reiga-Daugpiļs-Puotarnīki (A6), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi.[7] Veipa pogostu škārsoj vīna dzeļžaceļa lineja Reiga-Daugpiļs, iz kurys vīna staceja "Trepe".
Veipa pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Veips (LV-5238).[8]
Slavvītys[pataiseit | labot pirmkodu]
- Fridriha Bydera pīminis akmiņs - veļteits baltvuocīšu fiziologam i Tarbatys universiteta rektoram;
- Jaundryvu olūts - zamzemis mīdzīņs jū pasaceļ 1,5 m viers zemis;
- Vaiku lelakmiņs - pi juo apsastuojuši aizāstu Pīters I i Napoleons.
Nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]
- ↑ Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Veipa pogosta teritorejis planavīņs
- ↑ LĢIA vītvuordu datubaza
- ↑ Latvejis vaļsteibys golvonī autoceli
- ↑ Latvejis posta iņdeksu gruomota
