Pāriet uz saturu

Veipa pogosts

Materials nu Vikipedeja
Veipa pogosts
Nūvods: Krystapiļs nūvods
Centrys: Veips
Pluots: 77.0 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010): 788[1]
Bīzeiba: 10.2 dz./km2
Teiklavīta www.vipe.lv

Veipa pogosts irā Krystapiļs nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora feļčeru punkts, pamatškola, biblioteka, klubs (tautys noms) i amateibys centrys "Māzers". Bazneicu ci cierkvu pogosta teritorejā navā. Uors administrativuos atzaris, pogosta ļauds vysuvaira aizajim kūkapdarē.

Viesturiskai Veipa pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Mežamuižys pogostā, kas 1925 godā pasaukts par Veipa pogostu. 1941 godā pogosts daškiersts Jākubmīsta apleicinim. Veipa pogosta pluots bejs 81,9 km² i tymā dzeivova 2366 ļauds.[2] 1945 godā Veipa pogostā īstateja Veipa i Mežuoris solys padūmi, a pošu pogostu likvidēja. Nu 1949 gods da 1962 godam Veipa sola bejuse Krystapiļs rajonā, a nu 1962 goda Jākubmīsta rajonā. 1966 godā Veipa solai daškiera likvidātū Azarīšu solu, a 1973 godā daļu Veipa solys teritorejis daškiera Kūku solai i 1977 godā Mežuoris solai.[3] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu.[4] 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Krystapiļs nūvodam.

Veipa pogosts tur rūbežu ar:

Dzeivuotuoji

[pataiseit | labot pirmkodu]

Veipa pogostā dzeivoj 788 ļauds. Nu jū 15,3 % (122) da dorbuotnuma vacumam, 63,5 % (509) dorbuotnuma vacumā, a 21,2 % (170) viers dorbuotnuma vacuma. Bezdorba leidzīņs 5,2%.[5]

Veipa pogosta ļauds dzeivoj 17 soluos.[6] Pošu leluos solys - Veips (pogosta centrys), Poļakys, Trepe.

Zeimeigi ļauds

[pataiseit | labot pirmkodu]
  • Aļberts Džarcāns — ritiņnīks, Latvejis čempions sašys braucīņūs i trekā, Helsinku Olimpiskū kaitu dalinīks;
  • Evaļds Ambrazevičs - Veipa pogosta viesturnīks, školuotuojs, Daugovys tāmātuojs.

Saimisteiba

[pataiseit | labot pirmkodu]

Transports i saiteibys

[pataiseit | labot pirmkodu]

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Reiga-Daugpiļs-Puotarnīki (A6), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi.[7] Veipa pogostu škārsoj vīna dzeļžaceļa lineja Reiga-Daugpiļs, iz kurys vīna staceja "Trepe".

Veipa pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Veips (LV-5238).[8]

  • Fridriha Bydera pīminis akmiņs - veļteits baltvuocīšu fiziologam i Tarbatys universiteta rektoram;
  • Jaundryvu olūts - zamzemis mīdzīņs jū pasaceļ 1,5 m viers zemis;
  • Vaiku lelakmiņs - pi juo apsastuojuši aizāstu Pīters I i Napoleons.
  1. Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  5. Veipa pogosta teritorejis planavīņs
  6. LĢIA vītvuordu datubaza
  7. Latvejis vaļsteibys golvonī autoceli
  8. Latvejis posta iņdeksu gruomota