Uoraišu azara piļs

Uoraišu azara piļs irā 9.—10.gs. latgaļu piļs, arheologu dokumentēta i pa dalei restaurēta (1975.—1979.g. i vēļuok). Itei dzeļža laiku mītne atsarūn Uoraišu azara (natuoli nu Cāsu) zamā saleņā. Tymā vītā lobi izglobuojušys senejūs kuormu palīkys i daudzi tuo laika prīkšmati. Tān populars viesturiskuo turisma objekts Latvejā.

Uoraišu azara saleņā beja vīna laikmeta arheologiskuo kultura — bez cytu kulturu i cytu godu symtu uzsluoņuojumu. Ite atroktuos 151 kūka ceļtnis palīkys līcynoj ap tautys ceļtnīceibu 9.—10.gs. Zamiudiņa apstuokļūs ceļtņu palīkys i kūka, uodys prīkšmati, pynumi labi sasaglobuojuši. Kuormi Uoraišūs ciersti vīns pi ūtra 5 rynduos iz vairuok kai metru augsta kūka pamatu. Ustobys nalelys. Pi kotrys vēļ mozuoka pašaleite (pībyuve) saimnīceibys vajadzeibom. Jumts (vīlaiceigi ari grīsti) taiseits nu tīvu kūku i kuoršu, puorsadzūt tūs ar bārzu tuosem voi egļu myzom. Ustobuos — guļamuos luovys, sūli, plaukti, sīnuos — vadži. Ustobys vydā — nalela muola kruosne bez škūrstyna. Dyumi guoja uorā pa nalelim lūdzenim voi durovom.

Piec izrokumu vadeituoja Jāņa Apala dūmom, Uoraišu piļs ustobys ir leidzeigys vydslaiku Lītovā izplateitajam kuormu veidam. Apmetnē vyslobuok saskaglobuojuse pyurmuo (nu pīcu) apbyuve. Tei ruodeja, ka t.s. azara piļs beja dūmuota senejūs latgaļu ikdīnys dzeivei i pasagluobšonai nu īnaidnīka (tei navā piļs reprezentacejai). Pili apjūze aozsorgvaļņs ar sīnu. Ar krostu savīnuoja vītom kūka tylts, vītom granta i akmiņu uzbārums iz dobys veiduotuo siekļa. Pietnīki dūmoj, ka piļs 10.g.s. tykuse nūdadzynuota i vaira nav atjaunynuota. Azaru mītnis kai jauns cylvāku apsamesšonys veids Latvejā pasaruodeja 1.g.t. 2.pusē.

1983.g. pījimts Ministru Padūmis lāmums par Uoraišu azara apmetnis saglobuošonu i parka-muzeja izveiduošonu ap itū azaru. Apleicīnē ir ap 15 svareigu atškireiga vacuma arheologiskūs pīminekļu.