Latgali

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Latgali
Daugpils apleicīna latgalu saime 19. godsymta golā Daugpils apleicīna latgalu saime 19. godsymta golā
Latgaļu vaļstiskī i teritoriskī sataisīni IX– XIII gs. pa nazcik viesturiskajom kartom. Paruodeitys Jersikys, Kūknuoja, Tuolovys vaļsteibys.

Latgali[1] aba latgalīši – baltu etniskuo grupa, dzeivojūša pa lelumam Latvejis teritorejā i runojūša pa lelumam latgaļu volūdā.

Etnonims (pošpasauka)[pataiseit | labot pirmkodu]

Viesturis olūtūs latgali (Letgola) niulejuos Latgolys teritorejā pyrmū reizi pīmynāti XI gs. Nestora krīvu kronikā.[2]

Da XVI godusymtam apzeimīni latgaļs i latvīts lītuoti kai sinonimi[3] i par latgalim-latvīšim saukti viņ Daugovys lobuos molys dzeivuotuoji, t. i., tī, kurī beja šudiņdīnys Latgolā i Vydzemē. A Daugovys kairuos molys (niulejuos Kūrzemis i Zemgolys) dzeivuotuoju par latvīšim nasauce.[4]

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Niulejuos Latgolys latgali vysulobuok izglobuojuši nu senejūs latgaļu puormontuotū volūdu i kulturu da poš XX godusymtam, tok piec 1917 gods deļ politiskuos apmīgšonys (latvīšu šovinistu i krīvu rusifikatoru eistenūtuo etnocida) bejuši padūti krušai asimiļacejai: lela daļa latgaļu par varis īsaliejuse latvīšu tautys formiešonā, vēļ daļa – puorsakrīvuojuse.

Pošatmane i statuss[pataiseit | labot pirmkodu]

Latgaļu volūdys lītuojums kasdīnē Latgolā piec 2011. goda tautys skaiteišonys datim

Latgaliski rokstūšī i runojūšī latgali sevi parostai[5] īskaita par atseviškys, sovpateigys kulturys pīstuovim i saprūt sovys volūdys izškireibu nu vokorlatvīšu aba baļtīšu volūdys. Tok deļ viesturisku i politisku īmešļu latgaļu kai baltu etniskuos grupys statuss Latvejis Republikā vysod bejs oficialai nanūsaceits.

Myuslaikūs tī latgali, kurī beiguši latvīšvolūdeiguos školys[6], parostai politiskā zinē sevi daskaita pi „latvīšu tautys” kai Latvejis vaļstiskū pamatu sataisūšuos „pamatnacejis”.[7] Tamlaikam tī latgali, kurī beiguši krīvvolūdeiguos školys, cieški seve nadaskaita pi „latvīšu tautys”. Jī parostai viņ pastreipoj sovu etniskū pīdareibu Latgolys regionam i iz tīseibu lītuot krīvu volūdu verās caur praktisku īdeveigumu. Taidu pasavierīni vadynoj fakts, ka deļ ideologisku īmešļu (etnocida politikys tradicejis) Latvejis školu programuos īslāgts cīši moz informacejis ap Latgolu i latgalim.

Latvejis vaļsteibys oficialuos institucejis vys ignorej latgaļu volūdys statusa (i kūpā ar jū – latgaļu ideņtiteta pīzeišonys i izglobuošonys) vaicuojumu.[8] Tys radejs „nūbūrtuo skrytuļa” efektu: vaļsteibys pasivumu latgaļu vaicuojumā pošeigai izlītoj tī politiskī spāki, kurī ceikstīs par krīvu volūdys lītuojuma i Krīvejis politiskuo īspaida palelynuošonu Latvejā. Itaidu prokrīvyskūs spāku darbeibu otkon Latvejis vaļsteibys pīstuovi (volūdu politikys formātuoji) nūruoda kai attaisnuojumu sovam pasivumam i vys tuoļuok nasper nikaidu byutysku sūļu, kab latgaļu diskriminiešona beigtūs. Tuo rezultatā jau vaira kai 20 godu Latvejis Republika apmīdz Latgolys pamatdzeivuotuoju – latgaļu – vysāciļvieciskuos tīseibys iz vareibu vuiceit sovim bārnim sovu volūdu vaļsteibys apmoksuotā školā i dabuot nu vaļsteibys informacejis sovā volūdā.[9]

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]

  1. Kūceņu Armands. Latgali ci latgalīši? Latgola.lv
  2. [O. Breidaks] A. Breidaks "Ievads baltu valodniecībā." 1 d., [Daugpiļs], 1998
  3. Sinonimiskī varianti: latgali, letgali, lotgali, leti, lati, lotavi i ct.
  4. [O. Breidaks] A. Breidaks "Ievads baltu valodniecībā." 1 d., [Daugpiļs], 1998
  5. Publikacejis, valeimys runys, škārsteikla dūmu meiti, apklausys, iņtervejis ekspedicejuos i tt.
  6. Latvejis vaļsteibys realizātuo etnocida rezultatā vuiceibys latgaļu volūdā Latgolys školuos da golam nūlīgtys 1934 godā i nu tuo laika navā atjaunynuotys.
  7. Taidys daskaiteišonys golvonuos īmeslis:
    a) saprasme ap latvīšu ideņtiteta nadrūsū i gražeigū stāti krīvu volūdys ekspaņsejis i Krīvejis politiskuo īspaida fonā;
    b) „latvīšu” vuorda tradicionaluo damāruošona i vokorlatvīšim (baļtīšim), i latgalim;
    c) latgaļu volūdys nalītuošona školu programuos;
    d) vokorlatvīšu (baļtīšu) volūdys vaļstiskais statuss i ar jū sasītais volūdys ekonomiskais prestižs (školā izavuiceitū vokorlatvīšu volūdu latgali saprūt kai paleigu augstuokam dzeivis leidzīņam dasnēgt).
  8. [1]
  9. [2], [3], [4]