Saļņovys pogosts
Saļņovys pogosts | |
---|---|
Nūvods: | Kuorsovys nūvods |
Centrys: | Saļņova |
Pluots: | 167.0 km2 |
Dzeivuotuoju sk. (2010): | 850[1] |
Bīzeiba: | 5.1 dz./km2 |
Īstateits: | 1945. godā |
Saļņovys pogosts[2] (latvīšu: Salnavas pagasts) — Kuorsovys nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka, pamatskūla, feļčeru puinkts. Pogostā dora Saļņovys i Ruskulovys Romys katuoļu parapejis, taipoš ticeigī pīdar i Kuorsovys Romys katuoļu parapejai.
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]Viesturiskai Saļņovys pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleiciņa Kuorsovys pogostā. 1945. godā īstateja Saļņovys solys padūmi. 1954. godā Saļņovys solys padūmei daškiera Oponosu solu, 1955. godā Ruskulovys solu, a 1977. godā pa daļai nu Malnovys, Kuorsovys i Baļtinovys solu teritorejis.[3] 1990. godā solu reorganizej kai pogostu.[4] 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kuorsovys nūvodam.
Rūbeži
[pataiseit | labot pirmkodu]Saļņovys pogosts tur rūbežu ar:
- Kuorsovys nūvoda Kuorsovys mīstu, Malnovys pogostu i Mežavydu pogostu;
- Baļtinovys nūvoda Baļtinovys pogostu;
- Bolvu nūvoda Kryšānu pogostu i Tiļžys pogostu;
- Rēznis nūvoda Nautrānu pogostu;
- Krīvejis Federacejis Opskovys apgabaļa Pitalovys rajonu.
Dzeivuotuoji
[pataiseit | labot pirmkodu]Saļņovys pogostā dzeivoj 850 ļaužu.
Solys
[pataiseit | labot pirmkodu]Saļņovys pogosta ļauds dzeivoj 51 soluos.[5] Pošu leluos solys — Saļņova (pogosta centrys), Aizeļkšni, Kaupuži, Ruskulova.
Nūruodis
[pataiseit | labot pirmkodu]- ↑ Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
- ↑ Latgolys administrativais īdalejums. Latgolys piļsātys, nūvodi, pogosti (2019. goda 27. majā). Vaļsts volūdys centrs. Veireits: 2020. goda 3. janvarī
- ↑ Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ LĢIA vītvuordu datubaza
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |