Palākais vylks
| Palākais vylks | |
|---|---|
 | |
| Ziniskuo klasifikaceja | |
| Pasauļs | Dzeivinīki (Animalia) |
| Tips | Hordini (Chordata) |
| Klase | Zeideituoji (Mammalia) |
| Aiļa | Pliesieji (Carnivora) |
| Saime | Suņu (Canidae) |
| Giņts | Suni (Canis) |
| Škira | Palākais vylks (Canis lupus) |
| Ziniskuo pasauka | |
| Canis lupus | |
| Paplateiba | |
 Palākuo vylka paplateiba pasaulī | |
Palākais vylks (latiņu: Canis lupus; latvīšu: Pelēkais vilks) aba vylks irā leluokais suņu saimis (Canidae) plieseigais zviers. Palākais vylks kai dzeivinīks zynoms nu pādejūs ladslaiku, jis dzeivovs jau pyrma 300 000 godu, Latgolys teritorejā atsarads tiuleņ piec ladslaiku.
Vītuos, kur dzeivoj vylki, jī irā golvonī pliesieji. Palākais vylks, koč i dasamāruodams apleicis puormejom na tai vīgli kai kojots (Canis latrans), dzeivoj kai mežūs, kolnūs i tundrā, tai tukšnešūs, stepēs i prerejuos, net apdzeivu tyvumā.
Nazkod vylki dzeivova vysā Eurazejā i Pūstumu Amerikā, tok myuslaikūs jūs dzeivojamuo teritoreja labviņ mazynuojusēs.[1] Cylvākam vylks nikod nabeja meilams sābris, kam kreit viersā lūpim, a kod nakod i cylvākim. Jis vysod bejs medeibys dzeivinīks.
Izavierīņs
[pataiseit | labot pirmkodu]Vylki byun da 150 ceņtimetru garuma, placu augstums 0,6—0,95 metri i svors 30—65 kilogrami (rekords — 79 kilogrami[2]). Augums apaug ar rupim palākim motim, tok byun taipoš i malni, bolti, pavoskoni moti (pīdar nu vylku paškirys, hibridizacejis). Auss nagarys, goli šauri. Golvyskauss masivs, zūbi stypri i gon gari iļkni. Mežogumā vylki vysucieškuok dzeivoj 6—9 godus, a nabreivē vydyskai 16 godu (rekords — 20 godu).
Vylku paplateiba
[pataiseit | labot pirmkodu]Viesturiskai vylki pa teritorejai pasaplatejuši kuoni vysuos cylvāka dzeivojamuos vītuos iz pūstumim nu ekvatora. Europā palākais vylks pa lelumam byun tik Spanejā, Portugalejā, Italejā, Puolejā, Pūstumu i Reitu Europys vaļsteibuos i Krīvejā. Latvejā itūšaļt dzeivoj 500—600 vylku.[3] Latvejā i Latgolā dzeivoj tik Eurazejis palākais vylks (Canis lupus lupus).
Azejā vylki dzeivoj vysā pūstumu daļā — nu Krīvejis da Kinejai. Pūstumu Amerikā nu Aļaskys da Meksikai.
Nūruodis i olūti
[pataiseit | labot pirmkodu]- ↑ Canis lupus (Gray Wolf, Arctic Wolf, Common Wolf, Grey Wolf, Mexican Wolf, Plains Wolf, Timber Wolf, Tundra Wolf, WOLF)
- ↑ Lopez, Barry (1978). Of wolves and men. New York: Scribner Classics. pp. 320. ISBN 0-7432-4936-4.
- ↑ http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=48688
