Nimfenburgys Piļs

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Nimfenburgys piļs fasads

Nimfenburgys piļs (vuocīšu: Schloss Nymphenburg) iraid baroka stila piļs Vuocejā, atsarūn Bavārejis nūvoda golvysmīstā Minhenī.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Tulkuojumā piļs nūsaukums nūzeimej "Nimfu piļs" i tei iraid vīns nu golvonajim Minhenis turisma objektim. 1664 godā, Bavārejis kūrfirsts Ferdinands Mareja pasiuteja piļs ceļtnīceibu itaļīšu arhitektam Agostam Bareļļi. 1675 godā piļs golvonais paviļjons tyka pabeigts.[1]

Piļs parks[pataiseit | labot pirmkodu]

Nimfenburgys piļs parka 1802 goda plans

200 gektaru ļeluo piļs parka dizains i stils tyka maiņeits vairuokys reizys. Īsuokumā, tys beja radeits pranču stilā, tod pourtaiseits piec itaļīšu mūdis i 19 godu simtenī parks tyka pi sova beidzamuo izskota anglīšu stilā.

Parks iraid sadaļeits vairuokūs paviļjonūs i tymūs godu laikā tyka uzcaltys vysaidys piļu miniaturys.

  • Pagodenburga (calta 1716—1719) — Jozefa Efnera projektāts paviļjons ar naļelu atpytys piļi i tiejys sātu.
  • Badenburga (1719—1721) — tai že Jozefa Efnera projektāts paviļjons, kas beja radeits, kai pirts i baseina komplekss prīkš piļs saimnīkim i jū gostim.
  • Magdaļenklauze (1725—1728) — Naļela muoksleigi radeita drupu ceļtne, kaidys beja īcīneitys Baroka laika parku ceļtnīceibā.
  • Amaļenburga (1734—1739) — Rokoko stilā calts naļels mednīku noms ar cīši skaistu spūguļu ustobu. Itū nomu prpjektieja Fransua de Kuviļs prīkš Kuorļa VII i juo sīvys.[2]

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]

Teiklavītys[pataiseit | labot pirmkodu]