Pāriet uz saturu

Kuolka

Materials nu Vikipedeja
Itys rakstīņs irā ap solu. Ap upi verīs rakstīņu Bruzile.
Kuolka
—  Lelsola  —
Kuolkys ļutaru bazneica
Kuolkys ļutaru bazneica
Kuolka (Latveja)
Kuolka
Kuolka
Koordinatys: 57°44′33″N 22°35′4″E /  / 57.74250; 22.58444Koordinatys: 57°44′33″N 22°35′4″E /  / 57.74250; 22.58444
Nūvods Talsu nūvods
Pogosts Kuolkys pogosts
Dzeivuotuoju sk. (2022[1]) 636
Cytys pasaukys līvu: Kūolka
latvīšu: Kolka
Posta iņdeksi LV-3275
Teiklavīta www.kolka.lv

Kuolka (līvu: Kūolka; latvīšu: Kolka)[1] irā sola Latvejā, Talsu nūvoda pūstumūs, Kuolkys pogosta centrys. Tei irā pi Reigys leiča jiurmalis, dynvidūs nu Kuolkysroga, 64 km nu nūvoda centra Talsim i 160 km nu Reigys. Kuolku dasnēdz diveji autoceļi: P124 Ventspiļs tecīņā i P131 Reigys tecīņā.

Solys pasauka

[pataiseit | labot pirmkodu]

Solys pasauka Kuolka (līvu: Kūolka) sasaiteigs ar Baļtejis somu volūduos paplateitu vuordu: jis daleidzynuoms igauņukolgas, kolk, suomu kolkka — kokts, styurs, igauņu volūdā sateikams taipat nūzeime — jiurys leics. Vys tik līvu volūdā itys vuords zynoms tik kai vītvuords, aiztū dalaistoms, ka pasauka "Kuolka" pa izaceļšonai irā nu igauņu volūdas. Bet līvu Kuolkysroga pasuka Kūolka nana literiskai zeimoj "Kuolkys daguns".[2]

Kuolka irā seneja Kūrzemis līvu sola. Pyrmuos zinis ap Kuolkysrogu (Tumisnis) irā nu Vikingu laikīm (8—11 gs.) i tys pīminēts izrokstā iz Mervalas rūnu akmiņa. Piec nazcik viesturnīku guodam, ap 1050. godu nazkaids katuoļu misionars piec daneju sakrisuma Kūrzemē zemesrogā irā izceļtis bazneicu. Piec 1161. goda kieneņš Ābels īcaļsteija Danejis Lundas bazneicys kanoniki Ernemordu ap Kūrzemis veiskupu.[3]

Leidz 13. godusymtam Ruojis apleicīne beja līvu dzeivuotās Vanemys zemē. Kuolka rokstu olūtuos pyrmuo reizi pīminēta 1387. godā Reigys arciveiskupa viestejumā kai ūsta i tierdzeibys centris, kod tai kūpā ar Ruoņu solu pīdarieja pi Reigys duomkapitula Dundagys parapejys nūvoda. 1434. godā nūvodu pīsavīnuoja Kūrzemis veiskupijis zemem.

1855. gadā Krymas kara laikā Kuolkys bazneicu i solu nycynuotja anglīšu karakugis.

1935. godā Kuolkā dzeivova 343 dzeivuotuoju.[4] 1945. godā Kuolka tyka ap jaunsataiseitā Kuolkys solys (piečuok — pogosta) centrisu. Ap lelāku dzeivojamu vītu Kuolka tyka pieckara godūs, kod tei tyka ap zvejnīku kolkoza «Brīvais zvejnieks» centrisu (1974. godā tys sasaškierjīs ar Ruojys kolkozu «Banga»).

Solā dzeivo lelakais līvu skaits Līvu jiurmalē. 1995. godā nu 186 līvim Latvejā 53 dzeivova Kuolkā.[5]

Saimisteiba

[pataiseit | labot pirmkodu]

Kuolkā irā pamatškola, muzykys škola, tautys noms, biblioteka, posts, līvu centris «Kūolka», speidyns, ļutaru, katuoļu i pravoslavu bazneicys, gastneica, apteka, dagvīlys staceja, restorans, nazcik puordūtuvis i bankomats.[6]

Demografeja

[pataiseit | labot pirmkodu]

Dzeivuotuoju skaita puormejis

[pataiseit | labot pirmkodu]
gods dzeivuotuoju skaits
1935 343
1997 999
1998 966
2000 1007
2005 1027
2010 1085
2013 819
2022 636

Etniskais sadors

[pataiseit | labot pirmkodu]
gods dzeivuotuoju skaits kūpā latvīši krīvi līvi ukraini lītaunīki vuocīši
2010 1085 1004 31 26 8 7 6

Nūruodis i olūti

[pataiseit | labot pirmkodu]

Teiklavītys

[pataiseit | labot pirmkodu]