Speidyns

Materials nu Vikipedeja
Speidyns Nova Skotejā, Kanadā
Aleksandrejis speidyna vizualizaceja (1909, autors - vuocīšu arheologs prof. H. Tīršs)
Senejūs romīšu stateituo speidyna (ap 138 g. piec Kristus) sakrytumi Doverā, Anglejā
Vysaidys arhitekturys speidyni Suomejā ap 1909 godu

Speidyns (anglīšu: lighthouse; krīvu: маяк; latvīšu: bāka) irā tūrņa tipa statne, kura jiuru ceļu sistēmā dūd gaismys signalus lellaivom ap gražeiguokom vītom i šaurem.

Myuslaikūs speidynūs parostai ītaiseiti mikriešļa i nakts laikā dorūši stypri elektriskuos gaismys olūti, taipoš optiskī leidziekli spūdrumam palelynuot. Cieški i pats speidyna tūrņs nūmaļavuots spūdrā kruosā, kab izaškiertu nu apleicīnis i dīn.

Deļ jiureibā lītojamūs myuslaiceigūs tehnologeju speidynu role myuslaikūs cik nacik sasamazynuojuse, deļ tuo tān pasaulī irā ni vaira kai 1,5 tyukstūšys dorūšu speidynu.

Speidyni tradiceigai lītojami lellaivu sativē, tok šudinejī speidyni taipoš paleidz i napalelom skrīnmašinem orieņtētīs nakts laikā.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Senejūs speidynūs kai gaismys olūts beja lītojami specialai tam dadzynojami gunkuri.

Speidyni beja stotomi nu vysuvacuokūs laiku. Pats senejais zynomais speidyns ciļviecis viesturē - vīns nu Septeņu pasauļa breinumuAleksandrejis speidyns, pastateits III godusymtā pyrma Krystus. Senejī greki i finikīši ar gunim aizzeimuoja gražeigys lellaivu puorbraucīņu vītys.

Speidyni Baļtejā[pataiseit | labot pirmkodu]

Baļtejis vaļsteibuos pats augstais irā Pizys speidyns aba Meikultūrņs (līvu Pizā bōik, latvīšu Miķeļtornis) Latvejā, Līvu jiurmalē, Ventspiļs nūvodā (augstums - 62 m).

Pasauļa speidynu galereja[pataiseit | labot pirmkodu]