Krīvejis Impēreja

Materials nu Vikipedeja
Российская Империя
Krīvejis Impēreja
1721-1917

Krīvejis Impērejis gerbs

Krīvejis Impēreja (tymši zaļs) 1866 godā

Golvysmīsts Pīterpiļs
Religeja pareizticeiba
Pluots 22 800 000 km2 (1895)
Dzeivuotuoju skaits 125 640 000 (1897)
Vaļsteibys purvaļde Monarheja
Imperatori
Valuta Rubļs
← Prīksteči

Krīvejis Cariste

Piecteči →

Krīvejis Repubļika

Myusdīnu teritorejis Krīveja

Puoleja

Lītova

Latveja

Igauneja

Ukraina

Suomeja

Moldaveja

Armeneja

Azerbaidžans

Gruzeja

Uzbekistana

Kirgīzeja

Kazaheja

Turkmeneja

Tadžikeja

Krīvejis Impēreja (krīvu: Российская Империя) beja krīvu vaļsteiba nu 1721 ļeidz 1917 godam, kod tei beidze sovu pastuoviešonu piec imperatora Nikolaja II atkuopšonuos nu vorys, dažys dīnys piec Pebreļa revoļucejis.[1] Krīvejis Impēreja beja trešuo ļeluokuo impēreja ciļvēcis viesturē plateibys ziņā piec Britu Impērejis i Mongoļu Impērejis. Piec 1897 goda tautys skaiteišonys, ar 125.6 miļjonim īdzeivuotuoju[2] tei tai že beja trešuo ļeluokuo pasauļa vaļsteiba piec dzeivuotuoju skaita.

Krīveja tyka pasludynuota por impēreju 1721 godā piec Ništadys mīra paraksteišonys, cara Pītera I laikā, kod tei guva panuokumus Ļelajā Zīmeļu Korā pret Švedeju i īkarova jaunys teritorejis.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]