Ingrida Tārauda

Materials nu Vikipedeja

Ingrida Tārauda (latvīšu: Ingrida Tērauda; dzymuse 1971 goda juņa 30 dīnā Rēznis rajona (niule — Rēznis nūvods) Drycānu pogosta Kuzmu solā) — latgalīšu ailineica, lirike. Davuse zeimeigu īlicīni latgalīšu lirikys raisteibā, siņtezādama latgalīšu literarū tradiceju ar myuslaiceigom izsaceibys formom.[1]

Biografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Vuicejusēs Drycānu vydškolā, studiejuse Daugpiļs Universitetā filologeju. Darejuse Vacstrūžānu pamatškolā, Cyskodu vydsškolā, Cyskodu bārnunomā, Gaujīnis vydsškolā. Radeigajai izaugsmei ītaku darejs Oskars Seiksts, Valentins Lukaševics i cyti juos audzis jaunī latgalīšu literati. Latvejis Rakstinīku savīneibys bīdre nu 2007 gods.

Literaruo darbeiba[pataiseit | labot pirmkodu]

Pyrmuo publikaceja – dzeivuļs baļtīšu volūdā laikrokstā Latvijas Jaunatne 1987 godā. Pyrmuo leluokuo publikaceja (latgalīšu volūdā) — jaunūs autoru kūplasīnī Pagrauda (1999). Ailis taipoš publicātys laikagruomotā Tāvu zemes kalendars, rokstu lasīnī Olūts, aļmanahūs Rēzekne i Luna, latgalīšu poezejis antologejuos (Latgalīšu dzejas antologija (2001, sast. V. Valeinis), i Susātivs (2008, sast. I. Šuplinska), škārsteikla laikrokstā LaKuGa i cytur. Sovi lirikys lasīni - Vīgla byušonys ironeja (2000) i Izdadzynuota sirds (2001).

Poezejai soveigi pasauļa dazinis paradoksi, iņtimūs puordzeivuojumu atspeidīni. Izsaceiba dobyska i breiva, liriskuo varūne pasamona dūt i jimt vīnulaik - atsaļaudama runuot ap sovu dobyskū sīvīteibu. [2]

  • Gruomotys:
    • Vīgla byušonys ironeja (2000)
    • Izdadzynuota sirds (2001)
    • Boltais šokolads (2012)
  • Svareiguokys publikacejis kūplasīņūs
    • Starp sliekšņiem un jumtiem (sast. I. Atpile-Jugane 2002)
    • Pie–la–vī-ties: Rēzeknes augstskolas jauno autoru krājums (sast. I. Šuplinska, 2003)
    • Saulis spaiti iz spīgeļu. Лучи по зеркалам (latgalīšu i krīvu volūdā (sast. I. Magazeinis, F. Osina, 2007).
    • Susātivs: myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja (sast. I. Šuplinska, 2008)

Nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]

  1. Valeņtins Lukaševičs, Ceļavārdi // Vīgla byušonys ironeja, Rēzekne, 2000, 3 psl.
  2. Latgalīšu dzejas antologija, sast. Vitolds Valeiņs, Rēzekne, 2001, 399 psl.

Uorejuos nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]