Ezs
| Parostais ezs | |
|---|---|
 | |
| Ziniskuo klasifikaceja | |
| Pasauļs | Dzeivinīki (Animalia) |
| Tips | Hordini (Chordata) |
| Klase | Zeideituoji (Mammalia) |
| Aiļa | Kustūņāduoji(Insectivora)) |
| Saime | Ezini (Erinaceidae) |
| Giņts | Parostī eži ( Erinaceus)) |
| Škira | Ezs (Erinaceus europaeus) |
| Ziniskuo pasauka | |
| Erinaceus europaeus | |
| Paplateiba | |
 Bryunys kryuts eža (Erinaceus europaeus) paplateiba Europā | |
Ezs, parostais ezs (latiņu: Erinaceus europaeus) irā kustūņāduoju (Insectivora) ailis dzeivinīks, pīdarūšs eziņu (Erinaceidae) saimei. Latgolā dzeivoj div ežu škirys — boltys kryuts (reitu) ezs i bryunys kryuts (parostais) ezs. Boltys kryuts ezs irā gona cieškys vysā Latgolā, a bryunys kryuts ezs cīši reši — tik pošūs Latgolys pūstumūs. Bryunys kryuts ezs īraksteits Latvejis Sorkonuos gruomotys 3 kategorejā i Baļtejis jiuru regiona Sorkonajā gruomotā.[1] Dzeivinīki aktivi pakrieslī i naktī. Vysāduoji, tok vysuvaira ād dzeivinīku barūkli — pelis i cytus seikus grauziejus, vardivis, škierzlotus, vysaižys vabalis i kuopurus.
Izavierīņs
[pataiseit | labot pirmkodu]Augums 230—280 mm gars, mugora i suoni nūauguši eisim, tymsim dzanyulim (odotom), iz vādara padzoltoni mateni. Pīaudzs ezs sver 800—1200 g. Dzymdynoj 3—8 plykus ežalānus, kam par puors dīnu uzaug dzanyuli.
Dzeivisvītys
[pataiseit | labot pirmkodu]Eži dzeivoj mežamoluos, kryumuojūs i cylvāka dzeivisvītu tyvumā — suodūs i parkūs. Nameiļoj dzeivuot slapņuos i volgonuos vītuos. Ezs nasabeist cylvāka i labi atguodoj vītys, kur jū dabaroj.
Paplateiba
[pataiseit | labot pirmkodu]Ezs paplateits vysā Europā. Boltys kryuts ezs paplateits nu Centraluos Europys vokorūs da Sibiram (Uralu dīnavydim) reitūs. Dīnavydūs jis dzeivoj da Turcejai, Kaukazam, kazahejai, Izraeļam i Iranam. Pūstumūs jis dzeivoj da Latvejai i Moskvys apgabaļam Krīvejā.
Bryunys kryuts ezs paplateits Latvejis pūstumūs, Igaunejā, Skaņdinavejis dīnavydūs i tyvai jiurom, taipoš vysā Vokoru Europā nu Atlaņtejis okeana da Čekejai i Puolejis, Austrejis vokorim.
