Bavārejis Gercogiste
555-1623
Gercogistis gerbs Otto I vaļdeišonys laikā | ||
.svg)
Bavārejis Gercogiste (sorkons) Rūmys Svātuos Impērejis sostuovā ap 1000 godu | ||
| Golvysmīsts | Regensburga (ļeidz 1255)
Minhene (nu 1505) | |
| Religeja | kristīteiba | |
| Vaļsteibys puorvaļde | Feodalo monarheja | |
| ← Prīksteči | Piecteči → | |
| Myusdīnu teritorejis |  Vuoceja
| |
.svg){kind=small}
Bavārejis Gercogiste (vuocīšu: Herzogtum Bayern) — beja gercogiste myusdīnu Bavārejis teritorejā nu 555 ļeidz 1623 godam. Tei tyka suokūtnieji apdzeivuota ar Bavārīšu ciļtim i tuos gercogi beja franku valdnīku pakļauteibā. Pirmais gercogs beja Agilolfingu dzymtys augstmaņs Garibaļds I,[1] kas vaļdeja puor bavārīšu zemem nu 555 ļeidz 591 godam.
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]Ļeidz tam, kai Bavāreja tyka pi gercogistis statusa, itys regions beja svareigs pīrūbežys punkts frankim, lai varātu atsist sluovu uzbrukumus nu reitim. Septeituo godu simteņa beiguos, Agilolfingu dzymtys gercoga Teodo I laikā Bavāreja tyka pīvārsta kristīteibai. Teodo beja labvieļeigs klūsteru dibinuošanai i misionaru darbeibai juo zemīs.[2] Jys pots tyka kristeits Regensburgā i juo kristeituojs beja Zaļcburgys veiskups Ruperts.
Kod Franku Impēreja turpinova nūstiprinuot sovys pozīcejis Karolingu dzymtys laikā, gercogiste suoka zaudēt sovu naatkareibu i gercogam Tasiļonam III beja juonudūd vora Bavārejā franku karaļam Kuorļam Ļelajam.[3] Laika pūsmā nu 788 ļeidz 911 godam puor bavārīšu zemem vaļdeja franku karaļi.
Nūruodis i olūti
[pataiseit | labot pirmkodu]- ↑ Roksts por Bavārejis viesturi (angliskai)
- ↑ The History of the Church of Christ 424.lpp (angliskai)
- ↑ Kuorļs Ļelais | Francejis viesture (angliskai)