Bavārejis Gercogiste

Materials nu Vikipedeja
Herzogtum Bayern
Bavārejis Gercogiste
555-1623

Gercogistis gerbs Otto I vaļdeišonys laikā

Bavārejis Gercogiste (sorkons) Rūmys Svātuos Impērejis sostuovā ap 1000 godu

Golvysmīsts Regensburga (ļeidz 1255)

Minhene (nu 1505)

Religeja kristīteiba
Vaļsteibys puorvaļde Feodalo monarheja
← Prīksteči

Reitfrankeja

Piecteči →

Bavārejis Eļektorats

Tiroļis Grāfiste

Briksenis Veiskupeja

Zaļcburgys Veiskupeja

Austrejis Markgrāfiste

Bogēmijis Palatinats

Myusdīnu teritorejis Vuoceja

Austreja

Italeja

Sloveneja

Bavārejis Gercogiste (vuocīšu: Herzogtum Bayern) — beja gercogiste myusdīnu Bavārejis teritorejā nu 555 ļeidz 1623 godam. Tei tyka suokūtnieji apdzeivuota ar Bavārīšu ciļtim i tuos gercogi beja franku valdnīku pakļauteibā. Pirmais gercogs beja Agilolfingu dzymtys augstmaņs Garibaļds I,[1] kas vaļdeja puor bavārīšu zemem nu 555 ļeidz 591 godam.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Ļeidz tam, kai Bavāreja tyka pi gercogistis statusa, itys regions beja svareigs pīrūbežys punkts frankim, lai varātu atsist sluovu uzbrukumus nu reitim. Septeituo godu simteņa beiguos, Agilolfingu dzymtys gercoga Teodo I laikā Bavāreja tyka pīvārsta kristīteibai. Teodo beja labvieļeigs klūsteru dibinuošanai i misionaru darbeibai juo zemīs.[2] Jys pots tyka kristeits Regensburgā i juo kristeituojs beja Zaļcburgys veiskups Ruperts.

Kod Franku Impēreja turpinova nūstiprinuot sovys pozīcejis Karolingu dzymtys laikā, gercogiste suoka zaudēt sovu naatkareibu i gercogam Tasiļonam III beja juonudūd vora Bavārejā franku karaļam Kuorļam Ļelajam.[3] Laika pūsmā nu 788 ļeidz 911 godam puor bavārīšu zemem vaļdeja franku karaļi.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]