Uraline palāda
| Uraline palāda | |
|---|---|
 |
|
| Ziniskuo klasifikaceja | |
| Pasauļs | Dzeivinīki (Animalia) |
| Tips | Hordini (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Aiļa | Palādini putni (Strigiformes) |
| Saime | Palādini (Strigidae) |
| Giņts | Palādys (Strix) |
| Škira | Uraline palāda (Trix uralensis) |
| Ziniskuo pasauka | |
| Trix uralensis | |
| Paplateiba | |
 Uralinis palādys paplateiba pasaulī |
|
Uraline palāda (latiņu: Trix uralensis; anglīšu: Ural Owl; latvīšu: Urālpūce; lītaunīku: Uralinė pelėda) — palādiņu saimis (Strigidae) ailis putyns. Perekli taisa Pūstumu Eurazejā nu Skaņdinavejis leidz Tuoleimim Reitim, gon cieški sateikams putyns Latgolā i pūstumu Vydzemē.
Puslopu ruodeklis |
[pataiseit] Aproksts
Vīna nu pošu leluokū palādu, spuornu paplatīņs byun net 125 cm, garums da 62 centimetrim i aste 30 cm. Pamata kruosa gaišai palāka ar bryunom streipom.[1] Taipoš kai cytom palādom, zeimeiguokuo pīzeime škiru nūsaceišonā irā bolss. Uralinis palādys gon labi redz i gaismā, kod nakod medej i dīnys laikā.
[pataiseit] Bolss
Pacīši aygsts "hau... hau... hau", muotaine kod nakod augstuoku "vak-vak" skonu. Rūjis laikā tāvainim dūbs "ūūūu u u-hu".[2]
[pataiseit] Dzeivisvīta
Pa lelam dzeivoj nasausūs lelūs skujukūku ci jauktūs mežūs, mežamoluos, pūrmoluos, pi mežapļovom i lyuzūs. Perekli taisa kūku dūbūs, cylvāka taiseitūs puļciņuos, vacuos cytu plieseigu putynu perekļuos, iz kūku stubuļnem. Nu apreļa mieneša pereklī 3-4 boltys ūlys.
[pataiseit] Paplateiba
Perekli taisa vysā Eurazejis skujukūku jūstā, taipoš Skaņdinavejā kai areala vokoru rūbežā i Latgolā kai golvonuo Europys areala dīnavydu rūbežā. Napalelā skaitā dzeivoj Reitu Europys i Vydseuropys kolnu regionūs, taipoš i Balkanu dīnavydūs. Lītovā cīši rats putyns. Azejā perekli taisa Sibira taigā, Krīvejis Pijiurys nūvodā, Pūstumu Korejā i vysā Japonejā.
