Palāda

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Palāda
Strix nebulosaRB.jpg
Ziniskuo klasifikaceja
Pasauļs Dzeivinīki (Animalia)
Tips Hordini (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Aiļa Peliedini putni(Strigiformes)
Saime Peliedini (Strigiformes)
Giņts Palādys (eistynuos palādys, Strigidae)
Ziniskuo pasauka
Strix
Paplateiba

Palāda (palādys aba eistynuos palādys, latiņu: Strix) - peliediņu (Strigiformes) putnu ciļts, pīdareiga palādu dzimtei (Strigidae). Eistynūs palādu ciļtī myuslaikūs irā 15 dzeivu škiru.

Eistynūs palādu škirys sateikamys daudzumā koņtinentu: Eurazejā, Afrikā, Pūstumamerikā i Dīnavydamerika. Daudzi škiru dzeivoj plotā arealā iz pūstumu pusrutuļa. Aiztuo nazcik škiru, seviški dīnavydūs dzīvojūšūs, irā eņdemiskys. Latvejā sateikamys 3 eistynūs palādu škirys: sātys palāda (Strix aluco), Uralu palāda (Strix uralensis) i pūstumu palāda (Strix nebulosa). Pūstumu palāda Latvejā aizskrīn iz rata.[1]

Izavierīņs i soveibys[pataiseit]

Eistynuos palādys vydyska leluma ci leli peliedini putni. Juos strypra i rūna auguma. Vysuleluokuo ciļtī irā pūstumu palāda , jei var byut net da opūga (Bubo bubo) lelumam, muotainis auguma garums var dasnēgt 84 cm.[2] Eistynuos palādys natur spolvu pliekšu pi ausu, kaidys soveigys, pīvadumam, opūgim (Bubo), partū ituos ciļts kod nakod sauc par bezausiņu palādu ciļti. Eistynuos palādys izsaceigai naktini putni, dzeivojūši pa mežim natuoli da cylvāka sātom. Eistynuo palādys medej skraidīnī i barojās ar cytim putnim, ruopačim i mozim zeideituojim, vaira vēļ ar grauzačim.

Sistematika[pataiseit]

Kod nakod eistynūs palādu ciļtei daskaita i tropūs dzeivojūšū Dīnavydamerikys palādu ciļti (Ciccaba).[3]

Nūruodis[pataiseit]

  1. Putni (Aves)
  2. Great Gray Owl - Strix nebulosa
  3. 3,0 3,1 Genus: Strix

Uorejuos nūruodis[pataiseit]

Commons:Category
Vikitekā irā dabojami faili ap itū temu.
Verīs: Category:Strix


Kategorija:Eistynuos palādys