Praņcīšu volūda

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Praņcīšu volūda
français
Izsoka [fʁɑ̃sɛ]
Volūdu lītoj Vokoru Europa, Kanada, Vokoru Afrika, Centraluo Afrika, Karibu jiurys solys, Okeaneja
Runuotuoju skaits dzymtuo volūda: 75 mil.[1]—110 mil.[2], kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.[2]—265 mil.[1]
Reitings 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7
Volūdu saime Indoeuropīšu
Roksts Latiņu (praņcīšu variants)
Oficialais statuss
Oficialuo volūda

Nazcik vydtautysku organizaceju
Regulators Praņcīšu akademeja (Académie française)
Volūdys kodi
ISO 639-1 fr
ISO 639-2 fre (B)  fra (T)
ISO 639-3 fra
New-Map-Francophone World.PNG
  Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda
  Regioni, kur jei irā oficialuo volūda
  Regioni, kur jei irā ūtruo volūda
  Regioni, kur jei irā minoritetu volūda

Praņcīšu valūda (français, IPA: [fʁɑ̃sɛ]) — romanīšu volūda, kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu Praņcejis, praņciski runojūšuos Šveicarejis, Valonejis, Briseļa (Beļgeja) i Kvebeka (Kanada), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Praņcīšu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj praņciski runojūšajā Afrikā, vysuvairuok Gabonā (80%), Mauricejā (72,7%) i Elefanta Kaula Molā (70%).[3] Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75[1] leidz 110 milijonim[2] i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.[1] Bez tuo fraņcīšu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec anglīšu volūdys.[4]

Nūruodis i olūti[pataiseit]