Leldīne

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Seneja krīvu Leldīnis karteņa.

Leldīne – senejim latgaļu tautys svātkim damāruoti kristīšu svātki, kuri simbolizej Jezus Krystus augšanceļšonūs nu myrūņu piec pīkaļšonys krystā, kai aizraksteits Jaunajā Testamentā. Tys nūtics trešā dīnā piec Krystus mieršonys (nuovis dīnu skaitūt kai pyrmū dīnu).

Leldīne lelumam kristīšu irā poši svareigī gods svātki, kuramūs lela prīca izsokoma deļ galeiguos Dīva dāla īveicis par smierti. Nazcik saprasmēs svareiguoka irā Krystus mieršonys, a na augšonceļšonuos dīna, partū ka taišni mierdams Krystus izvede ciļvieci nu apdzymtuo grāka. Leldīnis svātki irā pādejuos gavieņa dīnys.

Taipoš kai cyti kristīšu svātki, i Leldīne sasaliejuse ar tautys poguonu tradicejom, pīvadumam, Leldīnis ūlu kruosuošonu.

Leldīnis data[pataiseit]

Leldīnis data
gods Vokoru kristīši Reitu kristīši
2008 pavasara m. 23 d. sulu m. 27 d.
2009 sulu m. 12 d. sulu m. 19 d.
2010 sulu m. 4 d.
2011 sulu m. 24 d.
2012 sulu m. 8 d. sulu m. 15 d.
2013 pavasara m. 31 d. lopu m. 5 d.
2014 sulu m. 20 d.
2015 sulu m. 5 d. sulu m. 12 d.
2016 pavasara m. 27 d. lopu m. 1 d.
2017 sulu m. 16 d.
2018 sulu m. 1 d. sulu m. 8 d.

Leldīne navā atzeimojama svietejamuo gods dīna pa Gregora kaleņderam. Jūs data damāruota pi žydu svātku, kurūs datu nūstota pa mienesnīka kaleņderam. Leldīni svietej pyrmajā svātdīnē nu pyrmuos pylnats piec pavasara leidzalaika (ekvinokcejis). Deļtuo gods nu goda Leldīnis data izaškir i byun nu pavasara mieneša 22 da sulu mieneša 25 dīnai.[1]

Reitu pravoslavu bazneicā, kuramā lītoj Juleja kaleņderi, Leldīnis data saīt nu sulu mieneša 4 dīnys da lopu mieneša 8 dīnai. Tok izagoda i taidi godi, kod katuoļu, pravoslavu i staroveru Leldīne saīt vīnā datā.

Leldīnis liturgeja[pataiseit]

Augšonceļšonuos.

Katuoļu bazneicā Leldīnis svieteišona aizasuoc Lelajā (Zaļajā) Catūrtdīnē i valkās vysu Leldīnis laiku da Krystus dabaspajimšonys svātkim. Lelajā Catūrtdīnē i Pīktdīnē kristīši īt Krysta ceļu, pīmynādami Kunga Jezus Krystus pīkaļšonu krystā i smierti. Lelajā Pīktdīnē bazneica nūsacejuse styngru gavieni. Lelajā Sastdīnē, kuruos kod nakod sauc i par Klusū Sastdīni, leidza ar saulislaidu svietejama Leldīnis nakts. Nakts tymsā svietejama "nakts, gaišuoka par dīnu" liturgeja, kura salosa ticeigūs apgaismuot apleici ar sovom atnestom, aizdegtom svecem. Ituos nakts rituala jāgs - atzeit sevi par vaineigu i sovā vainē, tymseibā īsavērt eistynū gaismu, kura navā ītēmiejama byunūt dīnā. Ituo rituala laikā skaitomi seviški daudzi Svātū Rokstu vuordi, kuramuos paviesteita Mesejis atīšona i vysu cylvāku grāku atlaisšona, i dzīdamys psaļmys. Leldīnis nakts kulminaceja - augšonceļšonuos viests. Nu ituos šaļts atļauts vargaņuot, kas katuoļu bazneicā irā nūlīgts nu Leluos Catūrtdīnis da Lelajai Sastdīnei.

Tautys tradicejis[pataiseit]

Nazcik tautys īrodumi irā izaglobuojušs nu poguonu pavasara atīšonys svātkim i sasalejušs ar Jezus Krystus augšonceļšonuos svātkim, sataisūt myuslaiku latgaļu Leldīnis svātku tradicejis. Senejūs laikūs pavasara atīšona (Leluo dīna) sveiteita, kod dīnys i nakts garums vīnaids (pavasara ekvinokceja) i tys saīt pavasara mieneša 20 ci 21 dīnā.

Ūlu kruosuošona irā vīna nu Leldīnis tradiceju.

Vīna nu pošu golvonūs tautys tradiceju irā ūlu kruosuošona (marguošona). Parostai ūlys kruosoj seipulu myzās, kluotyn līkūt vysaižus auguojus, putruomus i tai tuoļuok. Tok sevkura saime tur sovys ūlu kruosuošonys tradicejis. Leldīnis reitā saime ād reitiškys i sasaveic, kam stypruoka ūla. Taipoš nūteik leiguošonuos leigačuos, ūlu rypynuošona, ūlu mesšona i cytys atrakcejis.

Tautys ticiejumi[pataiseit]

  • Par Leldīnem juovuora ūlys, tod opolys teleitis aug.[2]
  • Kas Leldīņu ūlys bes suoļa ād, tys vysu vosoru maluos.
  • Kas zam Leldīnis lelā sastdīnē iess vaira zierņu, tod itei pīzeimoj, ka tys byus boguots cylvāks.
  • Kas Leldīnē pyrmais atbrauc nu bazneicys, tys vysu godu pyrmais pi dorba un tureibys.
  • Ka cylvāks gryb zynuot sovus grākus, tod lai pyrmā Leldīnis dīnā da pacelšonys krysta padzer solta iudiņa. Tū dīnu da pacelšonys krysta iudiņs irā soldons. Kod cylvāks padzers iudiņa i iudiņs byus soldons, tod itei pīzeimoj, ka pi tuo cylvāka grāku navā. A ka byus na soldons, taids kai jis irā, iudiņs kai iudiņs, itys pīzeimoj, ka pi tuo cylvāka cīši daudz grāku, koč ar maisu nosuoj.

Tautys dzīsmis[pataiseit]

Nakarati bruoleleni

Iz iudeņa šyupeleit:
Samyrks munys boltys kuojis,
Nūkryss zeiļu vainadzeņš,
Tryuks vierveitis dimdēsīsi,
Kryss muoseņa iudinī

Leldiņ guoju šyupuotīs,

Lai teleitis ganejuos;
Aizgavieni šliukuotīs,
Lai lineni gari aug.

Atuoja Leldīne[3]

Par kolnim, par lejom
Ai meikstim peirāgim,
Ai čosnom ūlom.

Pašyupoji, bruoleleni,

Dūšu ūlu, dūšu sīra,
Na aiz tovu šyupuošonu,
Aiz šyupeļa kuorumeņu.

Palaidemi šū Leldīni,

Kai byus cytys sagaideit;
Dīvs dūs mīru, veseleibu,
I cytys sagaideis.

Atguoja Leldīne

Boltajom kuojom,
Nūguoja Leldīne
Malnajom kuojom.

Vierbu, vierbu,

Vierba syta, nasyta.
Meikstī pluocini,
Skaistos ūlys,
Veseleiba īškā,
Naveseleiba uorā!

Nūruodis i olūti[pataiseit]