Andrejs Višinskis

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt

Andrejs Višinskis (Андрей Януарьевич Вышинский, 1883.goda 10.dekabris / 28.novembris (v.stiļs) – 1954.goda 22.novembris) — krīvu i padūmu jurists i diplomats. PSRS uorlītu ministrs nu 1949. da 1953. godam.

Dzeive[pataiseit]

Pīdzyma Odesā. Juo tāvs, Januarijs Višinskis beja pūļu tauteibys farmaceits i dreiži piec dāla dzimšonys puorsacēle iz Baku, juo muote beja muzikys školuotuoja. Beidze gimnazeju Baku piļsātā i 1901.godā īsuoca vuiceibys Kijevys universitates juridiskajā fakultatē. Dreiži beja nu tuos izslāgts par daleibu studentu namīrūs i atsagrīze Baku. A.Višinskis īsastuoja Krīvejis Socialdemokratiskajā Struodnīku partejā (KSDSP) 1903.godā, meņševiks. Piec 1905.g. revolucejas beja apcītynuots Bailovskys cītumā, kur īsapazina ar J.Staļinu. 1913.godā beidze Kijevys universitati, suoca sasagotovūt profesora omotam, no dreiži beja nu turīnis izraideits kai politiski nauzticams. Atsagrīze Baku, pasnīdze krīvu literaturu i latiņu volūdu privatā gimnazejā, nūsadarbuoja ar advokaturu. 1915 godā Maskavā beja pazeistamā advokata Maļantoviča paleigs. 1917.godā piec febraļa revolucejis kliva par Maskavys Jakimanskys rajona milicejis komisaru. Byudams tymā omotā, paraksteja reikūjumu Ļeņina i Zinovjeva arestam, gadejumam ka jī pasaruodeitu Maskavā - tūlaik Krīvejis Pagaidu vaļdeiba Ļeņinu skaiteja par vuocu spīgu.

Īsastuoja Krīvejis Komunistiskajuo (boļševiku) partejā vīn 1920.godā. Da 1923.godam struoduoja Maskavys pārtikys voldā. Beja profeesors Maskavys universitatē i Tautys Saimnīceibys iņstitutā. 1923.-1925.g. Augstuokuos tīsys prokurors, 1925-1928.g. - Maskavys Vaļsts universitatis rektors. 1935.godā kliva par PSRS generalprokuroru. Pīsadalejs vysūs pazeistamajūs tīsys procesūs - jūs vydā ari safabricātajuos procesūs "Šahtinskys līta" ("Шахтинское дело", 1928), "'Prompartijys' līta" ("Дело 'Промпартии'", 1930). Pīsadaleja ari pazeistamajūs politiskajūs procesūs 1936., 1937. i 1938.g. Politiskū procesu uperim veļteja nažeileigu retoriku. Zinovjeva-Kameņeva procesa nūbeigumā jis saceja pazeistamū frazi "Aptrakušūs suņus pīprasu nūšaut - piļneigi vysus!" (Взбесившихся собак я требую расстрелять - всех до одного!).

Dreiži piec 2.pasauļa kara suokuma beja PSRS puorstuovs Latvejā, organizēja Latvejis pīsavīnuošonu PSRS piec 1940.goda 16.juņa ultimata. Atcēle nu omota naatkareiguos Latvejis vaļdeibys vadeituoju K.Ulmani, organizēja V.Luoča vaļdeibu i Saeimys ībolsūšonys farsu. 1945.godā pīsadaleja Nirnbergys tīsā. Jis bejis tautys komisaru padūmis prīkšsādātuoja vītnīks (1939–1944), uorlītu tautys komisara vītnīks (1940–1949), uorlītu ministrs (1949-1953), Padūmu Zineibu akademejis akademikis (nu 1939.g.), i piec J.Staļina nuoves PSRS pastuoveigais puorstuovs ANO. Lobi muocēja pūļu i fraņču volūdys; muocēja ari angliski. Jis nūmira Ņujorkā, byudams ANO dorbā, i beja apglobuots Sorkonajā laukumā.

Dorbs tīseibzineibā[pataiseit]

A.Višinskys izstruoduoja likumiskū pomotu Staļina represejom. Vīns nu A.Višinska teorejis principim beja atzeit kriminalū lykumu kai reiku škiru ceiņā. Gruomota, kur juo dūmys apraksteitys - Tīsys daruodejumu teoreja PSRS justicejā (Теория судебных доказательств в советской юстиции) sajēme Staļina premeju 1947.godā. Padūmu tīsu sistemai i ari A.Višinskim bīži pīroksta principu "apsyudzātuo atsazeišona - daruodejumu karalīne" (признание обвиняемого - царица доказательств). No A.Višinska zynuotniskajā dorbā raksteja piļneigi citaiž - vaineiguo atsazeišonai PSRS tīseibu praksē asūt vīn nalela nūzeime.

Nūruodis[pataiseit]