Švedeja

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Konungariket Sverige
Švedejis Kieneste
Flag of Sweden.svg Greater coat of arms of Sweden.svg
EU location SWE.png
Golvysmīsts Stokholmys
Vaļsteibys volūda švedu
Monarhs Karoļs XVI Gustavs
Ministru prezidents Fredriks Reinfeldys
Pluots 449 964 km²
Dzeivuotuoju skaits 9 354 000
Laika zona
-vosorā
EET (UTC +1),
EEST (UTC +2)

Švedeja, oficialai Švedejis Kieneste (švedu: Konungariket Sverige) - vaļsteiba Pūstumu Europā pi Baļtejis jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu ar Norvegeju i Suomeju, a dīnavydūs ar Oresunda tyltu saškierta ar Daneju. Baltejis jiurā vaļsteibai namoz solu, pošys leluos - Gotlandeja i Elandeja.

Pa vaļsteibys pluotam 450,295 km², Švedeja irā trešuo poša leluo vaļsteiba Europys Savīneibā, kuramā dzeivoj 9,2 miljoni dzeivuotuoju. Švedejā cieški moza dzeivuotuoju bīzeiba - tik 21 cylvāks iz vīnu km². Vaļsteibys dīnavydūs dzeivoj labtik vaira cylvāku kai pūstumūs. 85% dzeivuotuoju dzeivoj mīstūs i guodojams, atīsmē itys skaits pasalelynuos[1]. Švedejis Kienestis golvysmīsts irā Stokholmys, kurs taipoš irā pošu lelais vaļsteibys mīsts ar 9 223 766 dzeivuotuojim[2]. Ūtrais pa lelumam mīsts irā Geteborgs, trešais - Maļme.

Švedejis vaļsteiba īstateita vydslaikūs. 17 godu symtā jei pasaplateja sovys teritorejis i tyka par Švedejis Impereju. Tei beja vīna nu pošu zeimeiguo vaļsteibu Europā 17 i 18 godu symtā. Lelumu teritoreju uors Skaņdinavejis pussolys Švedeja pagaisynuoja. Taipoš Reitu Švedeju, myuslaiku Suomeju puorjēme Krīvejis Impereja 1809 godā. Pa 1814 goda vaidim pi Švedejis tyka daškierta i Norvegeja, tok obadiveju vaļsteibu savīneiba dreiži izjuka. Nu tuo laika Švedeja napīsadola nivīnūs vaidūs i vysod raudzej īvāruot neutraliteta politiku[3].

Myuslaikūs Švedeja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu i labi izraisteitu ekonomiku. Jei aizajim pyrmū vītu pasaulī pa demokratejis iņdeksam i septeitū vītu pa ļaudeibys raisteibys iņdeksam. Švedeja irā Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejis (VEKRO) dalineica i nu 1995 gods janvara 1 dīnys Europys Savīneibys dalineica.

Etimologeja[pataiseit]

Daudzejuos pasauļa volūduos Švedejis pasauka skaņ leidzeigai. Varams, pasauka izacēluse nu vuordu "Sweon/Sweonas" (Vacnorvegu volūdā Sviar, latiņu Suiones) i suokuos vīnkuoršai lītuota kai "Švedu ļauds". Švedu pošu pasauka Sverige sasadora nu diveju vuordu "Svea" i "Rike", kas zeimoj "Švedu Kieneste", tok laika guojumā izsoka puorsamejuse. Latgaliskuo pasaukys variaceja sadar ar lītaunīku volūdys pasauku i irā vīna nu daudzejom vuorda "Sweden" variacejom.

Suomu-ugru volūduos švedu i Švedejis pasauka izacēluse nu švedu volūdys vuorda roþs - iertīs. Itū pasauku lītuoja i skaņdinavu varjagim, kuri īstateja Novgoroda mīstu. Kod varjagus slavi asimilēja, Suomu-ugru pasauka izaglobuoja (Rus - anglīšu Russia).

Viesture[pataiseit]

Geografeja[pataiseit]

Politiskuo sistema[pataiseit]

Administrativais dalejums[pataiseit]

Ekonomika[pataiseit]

Demografeja[pataiseit]

Etniskais sadors[pataiseit]

Volūda[pataiseit]

Religeja[pataiseit]

Sports[pataiseit]

Verīs taipoš[pataiseit]

Nūruodis i olūti[pataiseit]

  1. name="publikationer2007"> Statistics Sweden. Yearbook of Housing and Building Statistics 2007. Statistics Sweden, Energy, Rents and Real Estate Statistics Unit, 2007. ISBN 978-91-618-1361-2. Available online in PDF format
  2. Taiss:Cite web
  3. Taiss:Cite web