Volūda
Volūda, mēle aba runa var zeimuot konkretai cylvāka vareigumu apjimt i lītuot kompleksys komunikaciju sistemys voi ari konkretu itaidys kompleksys komunikaceju sistemys gadīni. Volūdys zineiba sevkurā juos zeimeibā teik saukta par lingvistiku aba volūdzineibu.
Apmāram 3000—6000 volūdu, kuruos cylvāki myuslaikūs runoj, irā vysuīvāruojamuokī pīvadumi, tok dobyskuo volūda var byut baļsteita ari iz vizualu, a na tik dzierdeibys stimulu kai, pīvadumam, zeimu volūdys i rokstu volūda. Kodus i cytus muoksleigai radeitu komunikacejis sistemu veidus kai tūs, kas teik lītuoti datoru programiešonā, ari var saukt par volūdom. Volūdā itamā zeimeibā irā zeimu sistema informacejis kodiešonai i dekodiešonai.
Teik īskaiteits, ka cylvāka volūda irā fundamentalai izškireiga nu cytu dzeivnīku škiru volūdu, i jai pīmeit daudz augstuoks komplicātums. Cylvāka volūda irā cīši sapeita ar tū, ka jei irā baļsteita iz vērtiņa nūsacejumu, kas saista simbolus ar jū zeimeibu, taidejaidai rodūt bezgaleigu varamū izasacīņu skaitu nu aprūbežuotūs elementu skaita. Teik īskaiteits, ka volūda roduos, kod agreimī hominidi pyrmūreiz suoka sasadorbuot, damāruojūt agruokys komunikaceju sistemys, baļsteitys iz izsaceigu zeimu, tymā skaitā suzinis teorejis i kūpeigū iņteņcionaliteta.
Verīs taipoš
[pataiseit | labot pirmkodu]
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |