Studiņs

Studiņs aba studzine, aba steivineica - sakreciejs, sasteivynuots galis voi zivs izvyrums ar pīdavom, tradicionals latgaļu iedīņs. Parostai Latgolā studini taisa nu cyukys, teļa i vuškys kuoju i golvys dalis, tok, pīvadumam, pa Daugovys molai dzeivojūšī latgali tradicionalai vard studini i nu soma (Silurus glanis).

Sataiseišonys parāds

Cyukys studiņs

• cyukys prīškejuo stuļpeite
• cyukys auss
• 2 cyuku kuojenis
• 1 lauru lopa
• smuordeigī pypyri, malnī pypyri
• cybuļs
• 2 casnāgu zūbeni

Vardpūdā salīk nūlaupeitu cybuli, casnāgu zūbeņus, damat suoļa, pypyru pa garžai (saceisim, 7 smuordeigūs i 10 parostūs pypyru). Nūmozgoj stuļpeiti, auss i kuojis, līk vydā vardpūdā. Dalej iudiņa viņ tai daudzi, kab jis apjimtu gali (ka iudiņa byus par daudzi, studiņs nasakrecēs. Vard iz lelys guņs, kod jau aizvard, puorlīk iz mozuokys guņs, nūsmeļ putys i vard 1,5 - 2 stuņdis. (Var dalikt būrkuonu, ar kurū piec studini īrūšt.) Kod gale izvyruse, studini izjam nu pūda, škeistums palīk vydā. Ausi sagrīž gabalenim, tūlaik skrubynoj gali nu kauleņu i līk bļūdeņā. Kod gale nūskrybynuot, apjauc. Tūlaik jam traukus, kurymūs grib studini padūt da goldam (ka grib īpuškuot, trauka zamoškā kluoj būrkuona ripenis, pīterzuolis lapenis i leidz.). Kod gale salykta pa traukim, nu vardpūdā asūšuo buļjona izsmeļ pypyrus, cybuli, lauru lopys i casnāgu, i puorlej ar buļjonu traukūs salyktū gali tai, kab jis apjimtu vysu gali. Pagaida, cikom atsaļ, i līk soltaunīkā.

Da goldam padūd ar krenim, cytrona škēleiti, salatu lapeņom i cytim zaļumim.

Soma studiņs

• soms (mozais, da 1 kg)
• suoļs, pypyri, cytys garžys

Studiņam vysuluobuokī mozī somi, kurī sver ni vaira kai 1 kg. Somu sagrīž gobolim, pamat ar vysu uodu i mugorkauli, nu golvys izgrīž viņ žaunys. Vysu līk vardpūdeņā mozā iudinī, damat suoļa, pypyru, garžu. Kod zivs meiksta, salīk mozūs trauceņūs, puorlej ar puorkuostu buļjonu. Kod buļjons sasteiviejs, studiņs gotovs.