Slavu volūdys

Slavu volūdys ir indoeiropīšu volūdu saimis radnīceigu volūdu grupa, kas izplateita Vydseiropā i Austrumeiropā i Zīmeļazejā. Kūpejais volūdys runuotuoju skaits ir vaira kai 400 milijoni cylvāku, puorsvorā ir slavi.

Slavu volūdom ir lela tyvuma pakuope vīna ūtrai; tys ir atrūnams vuordu strukturā, gramatiskūs kategoreju lītuošonā, teikumu strukturā, semantikā, regularu skaņu atbiļsteibu sistemā, morfonologiskajā maiņā. Itei tyveiba izskaidrojama ar slavu volūdu izceļsmis vīnuoteibu i ilgim i intensivim kontaktim vīna ar ūtru literarūs volūdu i izlūkšņu leiminī.

Slavu volūdys indoeiropīšu saimē ir vystyvuokuos baltu volūdom. Leidzeibys storp obejom grupom kolpuoja par pamatu “baltoslavu pyrmvolūdys” teorejai, saskaņā ar kuru baltoslavu pyrmvolūda pyrmū reizi roduos nu indoeiropīšu pyrmvolūdys, kas vāluok sasadaleja pyrmvolūdā - pyrmbaltīšu i pyrmslavu.

Vysizplateituokuos slavu volūdys ir ukrainīšu, pūļu, krīvu, serbu-horvātu i bulgaru. Ir ari volūdys, kurom ir izmieršonys risks, pīmāram, boltkrīvu volūda.