Pūstinis pogosts
Pūstinis pogosts | |
---|---|
Nūvods: | Kruoslovys nūvods |
Centrys: | Pūstine |
Pluots: | 127.49 km2 |
Dzeivuotuoju sk. (2010): | 1030[1] |
Bīzeiba: | 8.1 dz./km2 |
Pūstinis pogosts irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka i feļčeru punkts Pūstinis solā, klubs, feļčeru punkts, pansionats i dīnys centrys Skuku solā i biblioteka Joninu solā. 1999 godā Pūstinis poamatškolai daškiera Skuku suokuškolu, partū tān pogostā tik vīns vuiceibu īstots.
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]1935 godā Daugpiļs apleiciņa Pūstinis pogosta pluots beja 132,47 km² i tymā dzeivova 4274 ļauds.[2] 1945 godā pogostā īstateja Joninu, Nauļānu, Pleiku i Pūstinis solys padūmi i 1949 godā pogostu likvidieja. Kruoslovys rajona Pūstinis solai 1954 godā daškiera likvidātū Nauļānu solu, 1979 godā likvidātū Joninu solu.[3] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kruoslovys nūvodam.
Rūbeži
[pataiseit | labot pirmkodu]Pūstinis pogosts tur rūbežu ar:
- Kruoslovys nūvoda Kaļnīšu pogostu, Indreicys pogostu i Skaista pogostu;
- Dagdys nūvoda Kepovys pogostu, Konstaņtinovys pogostu i Osyuna pogostu;
- Boltkrīvejis Republikys Vicebskys apgabaļa Verhņadzvinskys rajonu.
Dzeivuotuoji
[pataiseit | labot pirmkodu]Pūstinis pogostā dzeivoj 1030 ļauds, nu jū 25,4% latvīšu, 46,7% boltkrīvu i 19,2% krīvu.
Solys
[pataiseit | labot pirmkodu]Pūstinis pogosta ļauds dzeivoj 63 soluos.[4] Pošu leluos solys - Pūstine (pogosta centrys), Skuki, Pleiki, Nauļāni, Gromyki, Auguļova, Jonini.
Zeimeigi ļauds
[pataiseit | labot pirmkodu]- F. Koleda - školuotuojs, kulturys dareituojs;
- Valerejs Ļuļs - uorsts, terapeits.
Saimisteiba
[pataiseit | labot pirmkodu]Transports i saiteibys
[pataiseit | labot pirmkodu]Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys ceļš, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš dzeļžaceļa linejis pogostā navā.
Pūstinis pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale "Pūstine" (LV-5666).[5]
Nūruodis
[pataiseit | labot pirmkodu]- ↑ Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LĢIA vītvuordu datubaza
- ↑ Latvejis posta iņdeksu gruomota
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |