Palāda
| Palāda | |
|---|---|
 | |
| Ziniskuo klasifikaceja | |
| Pasauļs | Dzeivinīki (Animalia) |
| Tips | Hordini (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Aiļa | Peliedini putni(Strigiformes) |
| Saime | Peliedini (Strigiformes) |
| Giņts | Palādys (eistynuos palādys, Strigidae) |
| Ziniskuo pasauka | |
| Strix | |
| Paplateiba | |
Palāda (palādys aba eistynuos palādys, latiņu: Strix) - peliediņu (Strigiformes) putnu ciļts, pīdareiga palādu dzimtei (Strigidae). Eistynūs palādu ciļtī myuslaikūs irā 15 dzeivu škiru.
Eistynūs palādu škirys sateikamys daudzumā koņtinentu: Eurazejā, Afrikā, Pūstumamerikā i Dīnavydamerika. Daudzi škiru dzeivoj plotā arealā iz pūstumu pusrutuļa. Aiztuo nazcik škiru, seviški dīnavydūs dzīvojūšūs, irā eņdemiskys. Latvejā sateikamys 3 eistynūs palādu škirys: sātys palāda (Strix aluco), Uralu palāda (Strix uralensis) i pūstumu palāda (Strix nebulosa). Pūstumu palāda Latvejā aizskrīn iz rata.[1]
Izavierīņs i soveibys
[pataiseit | labot pirmkodu]Eistynuos palādys vydyska leluma ci leli peliedini putni. Juos strypra i rūna auguma. Vysuleluokuo ciļtī irā pūstumu palāda, jei var byut net da opūga (Bubo bubo) lelumam, muotainis auguma garums var dasnēgt 84 cm.[2] Eistynuos palādys natur spolvu pliekšu pi ausu, kaidys soveigys, pīvadumam, opūgim (Bubo), partū ituos ciļts kod nakod sauc par bezausiņu palādu ciļti. Eistynuos palādys izsaceigai naktini putni, dzeivojūši pa mežim natuoli da cylvāka sātom. Eistynuo palādys medej skraidīnī i barojās ar cytim putnim, ruopačim i mozim zeideituojim, vaira vēļ ar grauzačim.
Sistematika
[pataiseit | labot pirmkodu]- ciļts Eistynuos palādys (Strix)
- Afrikys meža palāda (Strix woodfordii)
- Bryunuo meža palāda (Strix leptogrammica)
- Čako palāda (Strix chacoensis)
- Hama palāda (Strix butleri)
- Plemuotuo meža palāda (Strix seloputo)
- Sātys palāda (Strix aluco)
- Plemaine palāda (Strix occidentalis)
- Raibuo meža palāda (Strix ocellata)
- Bryunkuojaine palāda (Strix rufipes)
- Bryunstreipaine palāda (Strix hylophila)
- Raudonu palāda (Strix fulvescens)
- Sičuaņa palāda (Strix davidi)[3]
- Streipaine palāda (Strix varia)
- Uralu palāda (Strix uralensis)
- Pūstumu palāda (Strix nebulosa)
Kod nakod eistynūs palādu ciļtei daskaita i tropūs dzeivojūšū Dīnavydamerikys palādu ciļti (Ciccaba).[3]
Nūruodis
[pataiseit | labot pirmkodu]Uorejuos nūruodis
[pataiseit | labot pirmkodu]
-
Bryunuo meža palāda (Strix leptogrammica) -
Sātys palāda (Strix aluco) -
Plemaine palāda (Strix occidentalis) -
Streipaine palāda (Strix varia) -
Uralu palāda (Strix uralensis) -
Pūstumu palāda (Strix nebulosa)
