Pīruna

Materials nu Vikipedeja

Pīruna (latvīšu: paruna) — eiss, cieški ritmiskys kura naviņ tipiskys nūrisis voi pasaruodīņa izsacejums (pīv., Caur glupu golvu i kuojom namīrs). Nareši pīrunuos lītojama alegoreja (pīv., Svīd vāzu prīškā, prīškā i atrassi). Pīrunu tiemej paremiologeja.

Latgaļu pīrunu pīvadumi[pataiseit | labot pirmkodu]

A[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Ar acim teiruma naaparsi.
  • Acīs lobs, aiz ocu nalobs.
  • Acs apsabeist, a rūkys padora.
  • Akmiņs na spylvyns, boguots na rods.
  • Apleik uobeļs skaists, vydā sapivs.
  • Ar acim redz tuoli, ar protu vēļ tuoļuok.
  • Ar akminim zvaigžņu nu dabasu nanūgrauduosi.
  • Ar dvašu vieja naatpyussi.
  • Ar lizeiku klāva naizmiezsi.

Ā[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Ād kai lels veirs, struodoj kai čyguons pi zemnīka.
  • Ād vīns cylvāks ūtra vysleidza kai zivs zivi azarā.

B[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Bez laika nasvīd izkapts kryumūs.
  • Bez suopu nivīns nav pīdzims.
  • Boda laikā i vylks dzērvinis losa.
  • Bogotam i čorts bārnus auklej.

C[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Cyta acī smylgu redz, sovā bolkys naredz.
  • Cyuka atēss golvu, pats kieneņš nadaliks kluot.

Č[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Čāpstynoj āzdams kai cyuka pi silis.
  • Čyuska mat uodu, ni tykumu.
  • Čorts čortam i kūrpis šyun.

D[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Da kuozu i akmiņs veļās.
  • Daudzi aicynuots, moz izlaseits.
  • Deveni omoti, dasmyts bods.
  • Dīvs deve, Dīvs jēme.

E[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Ej ustobā ar volūdu, teirumā ar paleigu.
  • Es gūvi aiz rogu tureišu, a cyti lai slauc.

Ē[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Ērce dzer ašņa, ļauns cylvāks spāka.

G[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Gaidi, cikom gaiļs ūlu izdēs.
  • Gari moti, eiss pruots.
  • Glums kai zuts.
  • Gribi ar veizem dabasūs tikt.

I[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Izdūmuoja kai suņs pīktdīnis.
  • Iz ūtra loba plota acs.

Ī[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Īluopeņ, verīs, kaida drēbeite!

J[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Jauna putra plepinej, vaca buoba sepinej.

K[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Ka dūd, to ēd, ka syt, to bēdz!
  • Kai aizasauc, tai atsasauc.
  • Kam meiksta mēle, tam peirāgs.
  • Kam uobeļi, tam i moksuotuoji.

L[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Lai dūmoj zyrgs, jam lela golva.
  • Lobs loba namaitoj.
  • Lobuok ar gudru izgaisynuot na ar glupu atrast.

M[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Muotis meiluma da jiurys dziļuma, tāva meiluma da iuzu dziļuma.

N[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Na vysu to var ēst, kū acs redz.
  • Nasvīd ar akmini valnam, tiks Dīvam.
  • Našpļaun cytam acīs, pošam viejs īness.
  • Našpļauņ vacā okā, daīs atsadzert.

O[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Ogruok beju jauns i šmuks, niu tikai šmuks.
  • Okā zalta naatrassi.
  • Oklajam daudzi kas pīsaruoda.

P[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Pa bolsam i volūda, pa veiram dareišona.
  • Pa zyrgam i vazums.
  • Plotys acs, šaurs vādars.
  • Progoreigys acs vys ēst grib.

R[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Roskošs dyrsu kosa.
  • Runoj, kai cymdūs!

S[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Sajādz tikpat cik vucyns nu gradusnīka.
  • Sevkurs sovu uodu sorgoj.
  • Svīd vāzu prīškā, prīškā i atrassi.

Š[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Švaks tys putyns, kas sovā pereklī diersna.

T[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Taisnam cylvākam taisna runa.
  • Taisuos kai vysta iz diešonu.
  • Teic olā, nateic mysā.
  • Tys aiz taida i aizastuoj.
  • Troks voi nu Rogovkys.

U[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Ubogam i kule par zvonu.
  • Uobeļs nu uobeļneicas natuoļ kreit.

Ū[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Ūtram sova pruota naīliksi.

V[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Veirs kai ūzuls, pipss kai dīgs.
  • Vīna vuška viekš, vysys daboj.
  • Vuškys vylka nakūž.

Z[pataiseit | labot pirmkodu]

  • Zam akmiņa maize naaug.