Ontons Breidaks

Ontons Breidaks (1932 — 2002) — vysuzeimeiguokais latgaļu volūdzininīks, vīns nu pošu zeimeigūs baltu leidzynojamuos viesturiskuos volūdzineibys specialistu, ceikstinīks par latgaļu literaruos volūdys tīseibom, latgaļu ortografejis raisteituojs.

Dzims 1932 g. janvara 25 d. Pyldys pogostā. Beidzs Ludzys vydškolu (1951), ar cyldonumu beidzs Latvejis vaļstiskū universitetu (niule Latvejis universitets) filologejis specialitetā. Piec 11 godu Darejs Aglyunys vydškolā, sūpluok pedagoga dorba tuoļuodams studeju laikā aizsuoktū ziniskū dorbu.

Nu 1967 g. darejs Zineibu akademejis Volūdys i literaturys instituta Folklora sektorā par ziniskū leidzadari. Tiemiejs latgaļu tautysdzīšmu volūdu. 1970 aizastuojs disertaceju ap latgaļu leksiku i juos viesturiskajom saitom, dabuojs filologejis zineibu kaņdidata cylys. Nu 1970 g. dociejs Latvejis universiteta Pedagogejis fakuļtetā. 1981 –1983 darejs laistivē "Zinātne" (Zineiba). Nu 1983 gods bejs docātuojs Daugpiļs pedagogiskajā institutā (niu Daugpiļs universitets), Rēznis augstškolā, Latvejis vaļstiskuo univeristeta Pedagogejis fakuļtetā. Dociejs viesturiskū gramatiku, baltu voūdzineibys īvodu, baltu etniskū vēsturi i latiņu volūdu.

1990 Viļnē aizastuojs ūtrū disertaceju - ap latgaliskūs vītrunu fonetikys diahroneju i sinhroneju. Dabuojs filologejis doktora cylys (1992 godā damāruota Latvejis Republikys habilitātajai doktora cylai (Dr. habil. philol.).

Nu 1994 gods darejs Latvīšu volūdys institutā pi latgaliskuos leksikys i fonetikys materialu. Pīrakstejs monografejis Latgaliskūs vītrunu fonetikys atlass ("Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu fonētikas atlants" (1996), Baltu volūdzineibys īvods("Ievads baltu valodniecībā", 1 daļa 1998), 2 daļa 1999). Publiciejs ap 200 ziniskūs rakstīņu, tymā vydā, vydtautyskai pīzeitūs laidīņūs Baltistica (Lītovā), Linguistica Baltica (Puolejā), Lingua Posnaniensis (Puolejā), Acta Baltico-Slavica (Puolejā), Linguistic and Oriental Studies from Poznan (Puolejā), Linguistique Balkanique (Bulgarejā), Балто-славянские исследования (Krīvejā). O. Breidaks taipoš beja laidīņu Linguistica Baltica i Балто-славянские исследования vydtautyskuos redkolegejis bīdrys.

O. Breidaka tiemiejumi pa lelumam latgaļu lingvistikā, toponimikā, etnolingvistikā (vaira vēļ ap baltu i Baļtejis suomu volūdu saitom, taipoš ap baltu i slavu volūdu saitom) i kūpeigajā volūdzineibā. Lelu īlicīni O. Breidaks devs Latgolys vītrunu i vītvuordu aptikšonā i puortēmē, vuordu ciļmis skaidriešonā. O. Breidaks bejs vīns nu latgaliskuos raksteibys atdzimšonys vadynuotuoju piec 1988 gods, i ar sovim tiemiejumim jis ziniskai pamatuojs latgaļu volūdys viesturiskuos tīseibys.