Pāriet uz saturu

NATO

Materials nu Vikipedeja
NATO karūgs

NATO (Zīmeļatlantejis leiguma organizaceja) īra 31 vaļsts militari politiskuo alianse, kas izveiduota 1949 godā kolektivai aizsardzeibai. Pamatpryncyps: uzbrukums vīnam lūcekļam teik skaiteits par uzbrukumu vysim. Golvonuo mītne atsarūn Briselē, Beļgejā.

Itūšaļt NATO dalinīkys ir 32 vaļsts. Pādejuo dalinīkvaļsts, kas pīsavīnuoja NATO, beja Zvīdreja 2024. goda 7. martā.

Ir uzskots, ka leidz 2015. goda vydam NATO atsagrīž pi sovys pamata aizdavuma puorveiduotā formā: padūmu agresijis vītā par golvonajim draudim teik skaiteits Krīvejis Federacejis nagaideits uzbrukums. NATO sammitā 2016. goda julī Krīveja tyka atzeita par golvonajim drūšeibys draudim NATO, i tuos īrūbežuošona tyka oficiali pasludynuota par jaunu NATO miseju.

2022. goda 30. septembrī Ukrainys prezidents Volodimirs Zelenskis iz Krīvejis Ukrainys okupātūs teritoreju aneksejis fona paraksteja Ukrainys pīsacejumu pīsavīnuot NATO iz paātrynuotim pamatim.