Malnuo žugure
Malnuo žugure (latiņu: Ciconia nigra; anglīšu: Black Stork; latvīšu: Melnais stārķis; lītaunīku: Juodasis gandras) — žuguriņu (Ciconiidae) ailis putnys, vīglai apmonoms pa malnajom spolvom. Augumā drupeit mozuoka kai Boltuo žugure. Augums 52-58 ceņtimetru augsts, svors vydyskai 3 kilogrami. Golva, koklys, pakakle, auguma viersejuo puse malna ar pazali sorkonu metalisku myrgumu. Kryuteža, spolvys, zamaste i spuornu zamoška bolta. Gnēze, kuojis i ocu gradzyni sorkoni. Maneigs i izsardzeigs putyns, izasorgoj nu cylvāku. Auguma sadors i izavedīņs leidzeigs Boltajai žugurei.
Barūkle vysaida - vardivis, dēlis, sīnakozys, kūrmuli, slīkys, vabalis, iudiņa kustūne i zivs. Cieškuok barūklis meklej i ād vīna.
Iz Latveju atskrīn martā, aprelī, nūskrīn da zīmuošonys vītom Afrikā seņtebrī. Zemeiguokuo Latgolys žuguru zīmuošonys vīta - Etiopeja.
Pereklis
[pataiseit | labot pirmkodu]Bolss kluss, gnēzi klabynoj rešuok kai Boltuo žugure. Dzeivoj vacūs, tymsūs mežūs i pūrūs, cylvākam gryuši daīmamuos vītuos. Perekli vyn lelu lopukūku viersyunēs, rešuok nūlīktūs zorūs. Perekļu atostumam tam nu tuo vajagbyut na tyvuok kai 6 kilometri. Malnuos žuguris cīši koņservativys i sovu perekli lītoj daudzi godu. Latvejā vysuilguok zynomais pereklis lītuots kūna 57 godu.
Plidiešona
[pataiseit | labot pirmkodu]Diej 3-5 boltai pazalis ūlys. Perej 30 dīnu. Žugurāns izīt nu perekļa par 65 dīnys, kod jau izavuicejs skrīt. Puori monogami, atskrīn kūpā i dzeivoj divejūs daudzi godu. Mežogumā malnuos žugures myužs var viļktīs da poš 26 godu. Latvejā kūpeigais malnūs žuguru daudzums 500 — 700 puoru [1].
Sardzeiba
[pataiseit | labot pirmkodu]Malnuo žugure Latvejā 2008 gods pavasarī izalaseita par goda putynu. Īīt Latvejis seviški sorgojamūs škiru sarokstā i Latvejis Sorkonajā gruomotā. Žuguris popuļacejai gražejās vacūs mežu izciersšona, vacūs kūku maituošonuos, mikronūlīgtiņu tryukums i urbanizaceja. Nu 1991 gods malnuos žuguris skaitlis Latvejā sasamazynuojs kūna div reizis.