Leiksnys katuoļu bazneica

Bazneicys prīškys fasads 2000 godā

Leiksnys Vysusvātuokuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneica irā katuoļu dīvanoms Daugpiļs nūvoda Leiksnys pogostā. Atsarūn Vaikulīšu solā pi Daugpiļs — Reigys autoceļa, 1 km nu pogosta centra Leiksnys.

Viesture

Leiksnys kapleica (pa lobai) N. Ordys tepiejumā (XIX gs. 70 godi)

Leiksna jau nu XVIII gs. bejuse zeimeigs katuoļu centrys. 1749—1789 godūs ite dorbuojuos jezuiti. Pyrmuo Leiksnys bazneica stateita 1748 godā pi Līdinghauzenu-Volfu muižys, bet 1789 godā Juzefs Zibergs jū puortaiseja par kapleicu. XIX gs. 70 godu Napoleona Ordys Leiksnys tepiejumā redzīs, ka jis bejs nalels, kompakts statīņs ar oltorgolā nūšļauptu divsleipu jumtu i barokalu jumta tūrneiti augš īejis fasada trejstyuru zelmiņa.

Kod Leiksna daguoja Zibergu, piečuok — grafu Plateru-Zibergu sovumā, suocēs jaunys lelys bazneicys stateiba, kū dabeidze 1798 i pasvieteja 1801 godā. Kuormu pa daļai nūjauce piec 1913 goda, a materiali tyka izlītuoti plebanejis stateibai. Niulejuo bazneica stateita 1909—1913 godūs piec bazneickunga, piečuok arciveiskupa Ontona Springoviča iniciativys. Bazneica cīte Pyrmuo pasauļa kara laikā, bet pūstejumi tyka likvidēti XX gs. 20 godūs.

Nu vacuos bazneicys irā sasaglobuojuši XVIII gs. biktssūls i 1793 goda klasicizma stiļā darynuota monstrace.

Arhitektura

Leiksnys bazneica irā apmāreigs latiņu krysta formys plana neogotikys stiļa statīņs ar trim garonyskim jūmim, škārsjūmu, poligonalu apsidu i divtūrņu fasadu. Divtūrņu fasads rysynuots izvārstuos proporcejuos: neogotiskū zelmini īramej slaiki, ažuriski tūrņi ar telts formys smaili, a centraluo īeja teik izceļta ar portalu i rūžys lūgu. Jūmu krystpunkts teik īzeimuots ar dekorativu tūrneiti jumta kūrē. Uorsīnu vertikalū dalejumu akcentej kontraforsi. Bazneicys apskaiste i ītaise veidoj vīnuotu ansambli.

Leiksnys bazneica irā zeimeigs historizma laika Latgolys bazneicu arhitekturys pīminieklis i vīns nu izcyluokajim neogotikys pīminieklim Latvejā.

Varganis

Bazneicys varganis darynuotys 1931 godā Vaclava Bernacka Varšovys-Viļnis vargaņu fabrykā. Koņcertinstrumentam irā 27 registri i divi manuali. Jis ir vīns nu leluokajim puoļu vargaņmeistru budavuotim instrumentim Latvejā.

Literatura

• Kaminska R., Bistere A. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā. — Rīga: Neputns, 2006 — 296 lpp. — ISBN 9984-729-90-7

Nūruodis

• Leiksnys katuoļu bazneica Vaļsteibys kulturys pīminiekļu sardzeibys inspekcejis teiklavītā