Latvīšu muzykaliskuo bīdreiba

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search

Latvīšu muzykaliskuo bīdreiba — poša zeimeiguo Pīterburga latgaļu organizaceja, XX gs. suokuos vadynuojuse latgaļu tautyskū i kulturyskū atdzimšonu.

Bīdreiba dareja nu 1902 novembra mien. da 1913 g. oktobra mieneša:

  • 20 godusymta suokuos Sanktpeterburgā dzeivuoja ap 10 tyukstūšom latgaļu, pa lelumam darbinīki, studenti, škoļnīki. Golvonī jū laseišonuos centri beja sv. Katrinys i sv. Stanislava bazneicys i školys pi jūs. Nu vuiceituokūs latgaļu atsaroda aktivisti, kuri saprota vajadzeibu vadynuot latgaliskuos kulturys raisteibu, partū cēlēs vajadzeiba organizēt bīdreibu.
  • 1902 gods novembrī bazneicnīka Nikodema Rancāna dzeivūklī nūtyka bīdreibys īstateišonys saīsme. Jamā pīsadaleja Dvēseliskuo seminara docents Fraņcs Trasuns, studenti Fraņcs Kemps, Jezups Kangars, Fraņcs Logins i bazneicnīks Kazimers Skrynda. Jī apstyprynuoja F. Trasuna sagatavātūs statutus i dasarunuoja, ka jaunajai bīdreibai dūs vuordu Latvīšu muzykaliskuo bīdreiba, kam Krīvejis davēris īstoti nadūtu atļuovis bīdreibai, kurys statutūs byutu paradzāti nacionali voi ļaudyski snāgi.
  • 1903 godā beja apstyprynuoti bīdreibys statuti.
  • 1903 g. marta 8 dīnā Pīterburga Jezus bazneicys školys zalā nūtyka pyrmuo bīdrusaīsme. Saguoja daudzi ļaužu, nu bīdranaudu lūbēs pīlaseit lelu sumu.
  • 1904 godā īstateja kūkļuotuoju orkestri i simfoniskū orkestri.

Bīdreiba turēja biblioteku, kuramā beja gruomotys i laikroksti latgaļu, latvīšu, krīvu, puoļu i vuocīšu volūduos.

Muzykaliskuos bīdreibys sariedīņūs pyrmū reizi Pīterburgā latgaļu volūda skanēja nu scenys, i poša bīdreiba beja tautyskuo aktivuma centrys. Laseidamīs iz daņču vokoru, jauneiba paslapyn turēja saīsmis, kuramuos sprīde ap latgaliskūs aktivitetu planim, latgaliskūs gruomotu laisšonu, latgaļu studentu atspaiduošonu i leidz.