Gjodollo Piļs

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Gjodollo Piļs

Skots iz Gjodollo piļs fasadu

Vaļsteiba Vengreja
Mīsts Gjodollo
Uzcalta 1740 godā
Arhitekturys stiļs Baroks
Arhitekts Andrass Maierhofers
Teiklavīta kiralyikastely.hu

Gjodollo piļs (vengru: Gödöllői Királyi Kastély, vuocīšu: Schloss Gödöllő) iraid piļs Gjodollo mīstā, Vengrejā. Calta 1740 godā i saukta por Vengrejis Versaļu, tei beja Austrejis imperatoris Eļizabetis īcīneituokuo piļs.[1]

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Piļs ceļtnīceiba beja suokta 1733 godā piec vengru aristokrata Antaļa Grasalkoviča (1694–1771) pasiutejuma. Piec septeņim godim piļs ceļtnīceiba tyka pabeigta i tei pīdarēje Grasalkoviču dzymtai ļeidz 1841 godam. 1867 godā piļi sovā eipašumā puorjāme Vengrejis vaļdeiba i tei kļuva por rezidenci Vengrejis karaļam i karaļiskajai saimei.[2]

Piļij beja nūzeimeiga lūma Vengrejis naatkareibys centīnūs, tai kai tei beja Austrejis imperatoris Eļizabetis īcīneita atpyutys vīta. Vengri cīši ļūbeja Eļizabeti deļ tuo, ka jei beja īsavuicejusi vengru volūdu i daudzi nu juos draugim beja nu vengru vyda.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]